1941. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1941)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1938 1939 1940 - 1941 - 1942 1943 1944 |
| 1941. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1941. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1941 MCMXLI |
| Ab urbe condita | 2694 |
| Armēņu kalendārs | 1390 ԹՎ ՌՅՂ |
| Ķīniešu kalendārs | 4637 – 4638 庚辰 – 辛巳 |
| Etiopu kalendārs | 1933 – 1934 |
| Ebreju kalendārs | 5701 – 5702 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1996 – 1997 |
| - Shaka Samvat | 1863 – 1864 |
| - Kali Juga | 5042 – 5043 |
| Irānas kalendārs | 1319 – 1320 |
| Islāma kalendārs | 1360 – 1361 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1941 (MCMXLI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris — Irānas futbola izlase aizvadīja pirmo oficialo spēli.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 11. marts — Otrais Pasaules karš: ASV prezidents Franklins Rūzvelts parakstīja Lendlīza programmu, kas ļāva ASV kara materiālus piegādāt Sabiedrotajiem uz aizdevuma pamata.
- 25. marts — Otrais Pasaules karš: Dienvidslāvijas Karaliste pievienojās Ass valstīm.
- 27. marts — Dienvidslāvijā tika gāzta profašistiskā valdība.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 6. aprīlis — Otrais pasaules karš: Vācija iebruka Dienvidslāvijas Karalistē un Grieķijā.
- 10. aprīlis — Otrais pasaules karš: Ass valstis okupētajā Dienvidslāvijā dibināja Neatkarīgo Horvātijas Valsti.
- 13. aprīlis — starp PSRS un Japānu noslēgts neitralitātes pakts.
- 17. aprīlis — Otrais pasaules karš: Balkānu kampaņas laikā tika pabeigta Dienvidslāvijas Karalistes okupācija.
- 27. aprīlis — Otrais Pasaules karš: vācu karavīri iebruka Atēnās.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 12. maijs — Konrāds Cūze Berlīnē prezentēja Z3, pasaulē pirmo darbojošos programmējamu, pilnībā automātisku datoru.
- 20. maijs — Otrais pasaules karš: vācu desantnieki izsēdās Krētas salā.
- 30. maijs — Otrais Pasaules karš: Vācija ieņēma Krētu.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 8. jūnijs — Otrais Pasaules karš: Sabiedrotie iebruka Sīrijā un Libānā.
- 14. jūnijs — Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika veikta iedzīvotāju deportācija uz PSRS austrumu rajoniem. Latviešu deportēto cilvēku skaits bija ap 15 400.[1]
- 22. jūnijs — Otrais Pasaules karš: Vācijas karaspēks iebruka PSRS, sākot operāciju Barbarossa.
- 23. jūnijs — Lietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācija.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 7. jūlijs — Otrais Pasaules karš:
- ASV okupēja Īslandi, lai ierīkotu atbalsta punktu cīņai pert Vāciju.
- Beirutu okupēja Brīvās Francijas un Apvienotās Karalistes spēki.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 23. oktobris — Odesā vācu un rumāņu nacistu akcijā dzīvi tika sadedzināti 19 000 ebreji. Nākamajā dienā vēl 10 000 tika nogalināti.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 17. decembris — Otrais Pasaules karš: japāņu spēki izsēdās Borneo salas ziemeļos.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 8. janvāris — Greiems Čepmens (Graham Chapman), angļu komiķis (miris 1989.)
- 28. janvāris — Jevhens Marčuks (Євген Кирилович Марчук), Ukrainas politiķis
- 27. februāris — Pedijs Ešdauns (Paddy Ashdown), britu politiķis un diplomāts
- 7. marts — Andrejs Mironovs, krievu aktieris (miris 1987.)
- 16. marts — Bernardo Bertoluči (Bernardo Bertolucci), itāliešu režisors
- 22. marts — Bruno Gancs (Bruno Ganz), Šveices aktieris
- 27. marts — Ivans Gašparovičs (Ivan Gašparovič), Slovākijas prezidents
- 24. maijs — Bobs Dilans (Bob Dylan), amerikāņu dziedātājs
- 12. aprīlis — Bobijs Mūrs (Bobby Moore), Anglijas futbolists (miris 1993.)
- 27. jūnijs — Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski), poļu kinorežisors (miris 1996.)
- 9. septembris — Deniss Ričijs (Dennis MacAlistair Ritchie), amerikāņu datorzinātnieks (miris 2011.)
- 10. septembris — Stīvens Džejs Gūlds (Stephen Jay Gould), amerikāņu paleontologs (miris 2002.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 4. janvāris — Anrī Bergsons (Henri Bergson), franču filozofs (dzimis 1859.)
- 8. janvāris — Roberts Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell), anglis, skautu kustības dibinātājs (dzimis 1857.)
- 11. janvāris — Emanuels Laskers (Emanuel Lasker ), vācu šahists, pasaules čempions (dzimis 1868.)
- 13. janvāris — Džeimss Džoiss (James Joyce), īru rakstnieks (dzimis 1882.)
- 28. februāris — Alfonso XIII, Spānijas karalis (dzimis 1886.)
- 28. marts — Virdžīnija Vulfa (Virginia Woolf), angļu rakstniece (dzimusi 1882.)
- 7. maijs — Džeimss Freizers (James George Frazer), skotu antropologs (dzimis 1854.)
- 4. jūnijs — Vilhelms II (Wilhelm II), Vācijas imperators un Prūsijas karalis (dzimis 1859.)
- 29. jūnijs — Ignacijs Jans Paderevskis (Ignacy Jan Paderewski), poļu pianists un politiķis (dzimis 1860.)
- 10. jūlijs — Dželijs Rols Mortons (Jelly Roll Morton), ASV džeza pianists un komponists (dzimis 1885. vai 1890. gadā)
- 30. jūlijs:
- Hugo Celmiņš, Latvijas politiķis (dzimis 1877.)
- Hugo Rozenšteins, latviešu ģenerālis (dzimis 1892.)
- 8. augusts — Rabindranats Tagore (Rabindranath Tagore), bengāļu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1861.)
- 14. augusts — Maksimiliāns Kolbe (Maksymilian Maria Kolbe), poļu mūks, svētais (dzimis 1894.)
- 17. novembris — Ernsts Udets (Ernst Udet), vācu lidotājs (dzimis 1896.)
- 18. novembris — Valters Nernsts (Walther Nernst), vācu ķīmiķis (dzimis 1865.)
- 22. novembris — Verners Melderss (Werner Mölders), vācu pilots (dzimis 1913.)
- 2. decembris — Edvards Ridzs-Smiglijs (Edward Rydz-Śmigły), poļu maršals (dzimis 1886.)
- 7. decembris — Frīdrihs Vesmanis, latviešu jurists un politiķis (dzimis 1875.)
- 8. decembris — Simons Dubnovs (שמעון דובנאָװ), ebreju vēsturnieks (dzimis 1870.)
