Žils Verns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Jules Verne ATV.
Žils Verns
Jules Verne
Žils Verns
Personīgā informācija
Dzimis 1828. gada 8. februārī
Nantē, Francijā
Miris 1905. gada 24. martā (77 gadi)
Amjēnā, Francijā
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Tautība francūzis
Vecāki Pierre Verne
Sophie-Henriette Allotte de la Fuÿe
Brāļi Pols
Māsas Anna, Matilda, Marija
Dzīvesbiedre Honorine de Viane (Morel)
Bērni Mišels
Paraksts Jules Verne autograph.jpg
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda franču
Žanri Zinātniskā fantastika
Slavenākie darbi Ceļojums uz Zemes centru, Kapteiņa Granta bērni, 20000 ljē pa jūras dzelmi, 80 dienās apkārt zemeslodei

Žils Gabriels Verns (Jules Gabriel Verne; dzimis 1828. gada 8. februārī, miris 1905. gada 24. martā) bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus. Verna darbi tulkoti vairāk nekā 140 valodās, kas viņu padara par visvairāk tulkoto rakstnieku visā pasaulē.[1][2]

Viņš ir pirmais rakstnieks, kas savu bagāto iztēli vienmēr ir saistījis ar sava laika zinātniskajiem atklājumiem un spējis ieskatīties nākotnē.[nepieciešama atsauce] Populārākie rakstnieka piedzīvojumu romāni ir "Piecas nedēļas gaisa balonā" (1863), "Ceļojums uz Zemes centru"(1864), "Kapteiņa Granta bērni" (1868),"Ceļojums ap Mēnesi" (1869), "20 000 ljē pa jūras dzelmi" (1870), "Astoņdesmit dienās ap zemeslodi" (1873) u.c. Daudzus gadus pēc Žila Verna nāves tika atrasts romāna "Parīze XX gadsimtā" (1863) manuskripts.

Ceļš uz slavu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgs notikums, kas pārvērta Verna dzīvi, bija iespēja strādāt uz kuģa divpadsmit gadu vecumā. Vecāki jaunajam puisim lika apsolīt, ka viņš "ceļos tikai savā iztēlē" nevis dzīvē, ko savos darbos rakstnieks arī dara[3]

Licejā rakstnieks studēja latīņu valodu, bet kad viņam palika 20 gadu, tēvs puisi nosūtīja uz Parīzi, mācīties par juristu. Šī profesija Verniem bija mantota. [4] Taču Žils sapņoja par rakstnieka karjeru. Viņš iepazinās ar Aleksandriem Dimā (ar jaunāko viņi kļuva par labiem draugiem, bet vecākais palīdzēja uzsākt rakstnieka karjeru) un aizrāvās ar teātri, sāka sacerēt komiskas vodeviļas.[5] Verns iedvesmojās arī no Viktora Igo.[6]

Paralēli Verns strādāja par žurnālistu, rakstot piezīmes par zinātniski-populārām tēmām. Tā sākas viņa radošā karjera. Pēc tam rakstnieks sāka veidot interesantu zinātnisku faktu kartotēku (vēlāk tā kļuva par pamatīgu piezīmju un avīžu izgriezumu kolekciju). Pēcāk no tās izveidojās romāns "Piecas nedēļas gaisa balonā", kuru 1863. gada janvārī nopublicēja tā laika slavenais izdevējs Pjērs-Žils Hetcels. Šī grāmata guva negaidītus panākumus.[7] Pēc līguma, ko Verns noslēdza ar viņu, topošajam rakstniekam bija jāsaraksta trīs romāni gadā.[8]

Verna dažas nākamās grāmatas arī kļuva ļoti populāras un tās savu slavu nav pazaudējušas pat mūsdienās. 1864. gadā sarakstītajā grāmatā "Ceļojums uz Zemes centru" viņš smalki apraksta zinātnieku un pētnieku grupas piedzīvojumus, kad tie nolaidās Īslandes vulkāna krāterī un atklāja pazemes pasauli.[9][10] "Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi Ziemeļpolā" (1866) atklāj ekspedīcijas uz Ziemeļpolu norisi. Savā darbā "No Zemes uz Mēnesi" (1865) un tās turpinājumā "Ceļojums ap Mēnesi" (1870) Verns stāsta par laiku, kad Amerikā plosās pilsoņu karš. Rakstnieks apraksta divu amerikāņu un francūža piedzīvojumus, kad tie nokļūst ārpus Zemes gravitātes, pateicoties artilērijas šāviņam.[11] [12]

Verna personība bija sarežģīta. Lai arī viņš izstaroja dzīvīgumu un bieži jokoja, rakstnieks patiesībā bija kautrīgs un visērtāk jutās, būdams viens, rakstot vai zvejojot Lamanšā.[13][14]

Mūža nogale[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Verns bija audzināts kā katolis, sākot no 1870. gada, viņš pievērsās deismam.[15][16] Deisms ir atspoguļots arī dažos viņa romānos, jo tajos bieži ir pieminēti jēdzieni Dievs vai dievišķais liktenis, bet reti atrodams jēdziens Kristus. [17][18]

1886. gada 9. martā, kad Verns devies mājās, viņa 25 gadus vecais, psihiski slimais brāļadēls sagaidījis rakstnieku pie mājas sliekšņa un iešāvis viņam kājā. Lodi tā arī neizņēma un rēta sagādāja Vernam pastāvīgas sāpes.[19][20]

Pēc kāda laika nomira Hetcels un Verna māte. Rakstnieka darbi kļuva drūmāki. 1888. gadā viņš iesaistījās politikā un tika ievēlēts Amjēnas pilsētas domē, kur veica vairākus uzlabojumus un kalpoja 15 gadus. 1902. gadā Verns kļuva gandrīz akls, taču cītīgi turpināja rakstīt, diktējot grāmatas - līdz pašai nāvei 1905. gada 24. martā.[21][22]

Bibliogrāfija (nepabeigta)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Butcher W., Clarke A. (2008) Jules Verne. The Definitive Biography. Thunder's Mouth Press, pp.2. Available: http://www.ibiblio.org/julesverne/books/jvdb%20chs%203-6%20compact.pdf
  2. Britannica Academic Edition, home page, section Jules Verne. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.britannica.com/EBchecked/topic/626297/Jules-Verne
  3. Encyclopedia of World Biography, home page, section Jules Verne Biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.notablebiographies.com/Tu-We/Verne-Jules.html
  4. Lottmann, Herbert R. (1996), Jules Verne: an exploratory biography, New York: St. Martin's Press, p.19
  5. Encyclopedia od Wolrd Biography, home page, section Jules Verne biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.notablebiographies.com/Tu-We/Verne-Jules.html
  6. Butcher W., Clarke A. (2008) Jules Verne. The Definitive Biography. Thunder's Mouth Press, pp. 28. Available: http://www.ibiblio.org/julesverne/books/jvdb%20chs%203-6%20compact.pdf
  7. Encyclopedia of World Biography, home page, section Jules Verne Biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.notablebiographies.com/Tu-We/Verne-Jules.htm
  8. Dehs, Volker; Margot, Jean-Michel; Har'El, Zvi (2007), "The Complete Jules Verne Bibliography", Jules Verne Collection (Zvi Har'El), pp. 56
  9. Encyclopedia of World Biography, home page, section Jules Verne Biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.notablebiographies.com/Tu-We/Verne-Jules.htm
  10. Butcher W., Clarke A. (2008) Jules Verne. The Definitive Biography. Thunder's Mouth Press, pp. 21. Available: http://www.ibiblio.org/julesverne/books/jvdb%20chs%203-6%20compact.pdf
  11. Encyclopedia of World Biography, home page, section Jules Verne Biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.notablebiographies.com/Tu-We/Verne-Jules.htm
  12. Aliens.lv, mājas lapa, sadaļa Ceļojumi uz Mēnesi zinātniskās fantastikas literatūrā. Skatīts: 25.11.2013. Pieejams:http://old.aliens.lv/new.php?id=1&k=1045
  13. Butcher W., Clarke A. (2008) Jules Verne. The Definitive Biography. Thunder's Mouth Press, pp. 52. Available: http://www.ibiblio.org/julesverne/books/jvdb%20chs%203-6%20compact.pdf
  14. Encyclopedia of World Biography, home page, section Jules Verne Biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.notablebiographies.com/Tu-We/Verne-Jules.htm
  15. Jules-Verne, Jean (1976), Jules Verne: a biography, translated by Roger Greaves, London: Macdonald and Jane's, pp.9
  16. Costello, Peter (1978), Jules Verne, Inventor of Science Fiction, New York: Scribner, pp. 34
  17. Verne, Jules (2007), The Kip Brothers, translated by Stanford Luce, edited by Arthur B. Evans, introduction and notes by Jean-Michel Margot, Middletown, CT: Wesleyan University Press, pp. 412
  18. Oliver, Kendrick (2012), To Touch the Face of God: The Sacred, the Profane, and the American Space Program, 1957–1975, Baltimore: JHU Press, pp.22
  19. Bio. True Story, home page, section Jules Verne Biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.biography.com/people/jules-verne-9517579?page=2
  20. Britannica Academic Edition, home page, section Jules Verne. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.britannica.com/EBchecked/topic/626297/Jules-Verne
  21. Encyclopedia of World Biography, home page, section Jules Verne Biography. Retrieved: 25.11.2013. Available: http://www.notablebiographies.com/Tu-We/Verne-Jules.htm
  22. (Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība, mājas lapa, sadaļa Laiku apsteigušais. Žils Verns. Skatīts: 25.11.2013. Pieejams: http://www.lffb.lv/tulkojumi/laiku-apsteigusais.-zils-verns.html)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]