Nante

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nante
Nantes
Naoned
—  pilsēta  —
Ile de Nantes.JPG
Nante
Red pog.png
Nante
Koordinātas: 47°13′05″N 1°33′10″W / 47.21806°N 1.55278°W / 47.21806; -1.55278Koordinātas: 47°13′05″N 1°33′10″W / 47.21806°N 1.55278°W / 47.21806; -1.55278
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Peidelaluāra
Departaments Atlantijas Luāra
Dibināta 70. g. p. m. ē.
Administrācija
 - Mērs Patriks Rimberts
Platība
 - pilsēta 65,19 km²
 - Pilsēta 524,6 km²
 - aglomerācija 2 242,6 km²
Iedzīvotāji (2008)
 - pilsēta 283 025
 - blīvums 4 341,5/km²
 - admin. rob. 580 502
 - aglomerācijā 862 111
Laika josla CET (UTC+1)
Pasta kods 44109, 44000, 44100, 44200, 44300
Mājaslapa: [1]

Nante (franču: Nantes) ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna. Luāras Zemju (Pays de la Loire) reģiona un Atlantijas Luāras (Loire-Atlantique) departamenta centrs.

Kaut arī kopš 1941. gada jūnija Nante vairs administratīvi neietilpst Bretaņā, gadsimtiem tā bijusi Bretaņas galvaspilsēta, un arī mūsdienās vairums pilsētas iedzīvotāju uzskata pilsētu par Bretaņas daļu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nante.

Nanti dibināja ķeltu namnetu (namneti) cilts ap 70. gadu p.m.ē. Jūlijs Cēzars 56. gadā p.m.ē. to iekaroja un nosauca par Portu Namnetu (Portus Namnetus).

III gadsimtā pilsētā ieviesās kristietība. 285. gadā to ieņēma sakši, ap 500. gadu - franki, VI un VII gadsimtā - briti, bet 843. gadā - normāņi.

No 937. gada Nante bija Bretaņas hercogistes galvaspilsēta. 1532. gadā hercogisti anektēja Francija.

1598. gadā Francijas karalis Anrī IV šeit izdeva Nantes ediktu, kurš piešķīra zināmas tiesības hugenotiem.

XVIII gadsimtā, nodarbojoties ar vergu tirdzniecību, kā koloniālās tirdzniecības paveidu, Nante kļuva par turīgu pilsētu un lielāko Francijas ostu. Lielās Franču revolūcijas laikā Nante nostājās revolūcijas pusē, kaut arī apkārtējie rajoni nostājās pret to. Nante bija revolucionārā terora vieta, kur masveidā (parasti noslīcinot Luārā) tika sodīti ar nāvi tūkstošiem revolūcijas pretinieku.

XIX gadsimtā Nante kļuva par rūpniecības centru. Tā iespējams ir pirmā pasaules pilsēta, kurā radās mūsdienu sabiedriskais transports - 1826. gadā pilsētas ielās parādījās omnibuss.

1940. gadā 2.pasaules kara laikā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1941. gadā, atbildot uz vācu virsnieka slepkavību, Nantē tika nogalināti 48 ķīlnieki. 1943. gadā pilsētu bombardēja angļu un ASV aviācija. 1944. gadā to atbrīvoja ASV karaspēks.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nantē vai tās apkārtnē dzimuši: