Acetilēns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Acetilēns
Acetylene-2D.svg Acetylene-3D-vdW.png
Acetilēna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C2H2
Molmasa 26,04 g/mol
Blīvums 1,097 kg/m3
Kušanas temperatūra -84 °C
Viršanas temperatūra -80,8 °C

Acetilēns (no latīņu: acetumetiķis — un grieķu: hyle — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīnsogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā. Acetilēns ir bezkrāsaina, degoša gāze, kas šķīst acetonā. Acetilēnu var iegūt, kalcija karbīdam reaģējot ar ūdeni, vai arī pirolizējot metānu. Saspiestā un sašķidrinātā veidā acetilēns ir nestabils un var spontāni sadalīties, tāpēc to uzglabā, izšķīdinātu acetonā, vai arī iegūst uz vietas. Acetilēnu lieto metināšanai un metālapstrādei (dzelzs virsmas cietināšanai). Acetilēnu agrāk lietoja arī par ķīmisko izejvielu, taču šādiem mērķiem mūsdienās vairāk lieto naftas ogļūdeņražus, jo tie ir lētāki.

Acetilēna jonizācijas potenciāls ir 11,4 eV.[1]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]