Adrians Kukuvass
| Adrians Kukuvass | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis | 1951. gada 25. septembrī |
| Izcelsmes vieta |
.svg){kind=small} Jūrmala, Latvijas PSR (tagad  Latvija) |
| Žanri | rokmūzika |
| Instrumenti | trompete, ģitāra |
| Darbības gadi | 1968 - pašlaik |
| Darbība ar | Menuets |
Adrians Kukuvass (1951. gada 25. septembrī) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors, pazīstams kā grupas "Menuets" solists.[1][2]
Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
A. Kukuvass dzimis 1951. gadā un uzaudzis Jūrmalā, viņa māsa ir žurnāliste Lia Guļevska. Viņu grieķu izcelsmes vectēvs Femelis Kukuvass Latvijā ieceļojis darba meklējumos pirms Pirmā pasaules kara no Kalimnas salas[3] Dodekanesas arhipelāgā. Adrians mācījās Jūrmalas 4. vidusskolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas kora klasē un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas trompetes klasē, kuru absolvējis 1978. gadā.
1968. gadā viņš kopā ar brāļiem Sējāniem, brāļiem Bartaševičiem un citiem domubiedriem sāka darboties grupā "Menuets", kurā Kukuvass dziedāja un spēlēja trompeti. Repertuārā bija arī dziesmas, kurām viņš ir mūzikas autors, piemēram, "Jūlijnakts" un 16 gadu vecumā komponētā "Krīt visbaltākie sniegi".[4] 1970. gados viņš bieži dziedāja duetā ar Inesi Pabērzu, viņu duets kļuva par vienu no slavenākajiem latviešu rokmūzikas duetiem. A. Kukuvass piedalījās "Menueta" skaņuplates "Dzeguzes balss" ierakstā, tā izdota 1979. gadā.
Pēc aiziešanas no "Menueta"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1978. gadā Kukuvass aizgāja no "Menueta", jo ansamblī darbība bija apsīkusi. Adrians sāka sadarbību ar grupām "Ādaži", "Tip Top" un "Proventuss". 1979. gadā Adrians iepazinās ar dziedātāju Antru Ozolu, kas darbojusies ansambļos "Ādaži", "Tip Top" un "Proventuss". 1985. gadā abi apprecējās, 1992. gadā dzimusi viņu meita Arita Kukuvasa 1980. gados ir radīti vairāki hiti (piemēram, 1984. gadā dziesma "Atgriežoties" ar M. Zālītes vārdiem, kā arī populārā Imanta Pauras sakomponētā un Adriana iedziedātā "Piezvani man"). Tika izdots CD "Atgriežoties", kā arī albums ar Aleksandra Čaka dzeju - "Debesu dāvana". Šajā laikā viņš komponēja oratoriju "Prometejs" (1991) un mūziklu "Mazā Nāriņa".
Muzikālajā teātrī tika uzvesta Rokopera-balets "Mazā Nāriņa ", kur titullomu dziedāja Antra Ozola-Kukuvasa. Tika atskaņota mūzika operetes simfoniskā orķestra pavadījumā, piedaloties operetes korim. Adriana un Antras sadarbība turpinājās līdz 2002. gadam, līdz abu laulība tika šķirta.
Kopš atgriešanās "Menuetā"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kad 1992. gadā "Menuets" atsāka darbību, Kukuvass atkal piedalījās gan koncertos, gan trīs albumu ierakstos.
2006. gadā viņš ierakstīja mūzikas albumu "Starp rīta zvaigznēm" kopā ar dziedātāju Inetu Rudzīti, kā arī komponēja ģimenes mūziklu "Rukšu svētdiena" ar Māras Cielēnas tekstu, pats arī piedalījās tā izrādēs. Interešu centrā "Daugmale" viņš mācīja ģitārspēli un vadīja roka klasi, viena no viņa audzēknēm ir grupas "Astro'n'out" soliste Māra Upmane-Holšteine.
2008. gadā iznāca A. Kukuvasa veidotā grāmata par grupu "Menuets" "Piever acis un atkal kā toreiz...", 2011. gadā viņš izdeva ģitārspēles mācību grāmatu "Ar ģitāru uz Tu".
A. Kukuvasam ir trīs meitas: Evija, Arita un Adrija Silva.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Odisejs Kostanda: pie grieķiem neviens nav vērsies». Jauns.lv (latviešu). 2012-07-31. Skatīts: 2021-01-19.
- ↑ «Lia Guļevska par savu grieķu vectētiņu. + 4 neparastas RECEPTES». Praktiski.lv (latviešu). 2019-12-01. Skatīts: 2021-01-19.
- ↑ Lia Guļevska par savu grieķu vectētiņu. + 4 neparastas RECEPTES Ilze Pētersone la.lv 2019. gada 1. decembrī
- ↑ «"Krīt visbaltākie sniegi."». dziesmas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. novembrī. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.