Aleksandrs Čaks

Aleksandrs Čaks
Personīgā informācija
Dzimis	1901. gada 27. oktobrī; Rīga, Krievijas impērija; (tagad Latvija)
Miris	1950. gada 8. februārī (48 gadi); Rīga, Latvijas PSR; (tagad Latvija)
Dzīves vieta	Rīga
Tautība	latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks
Valoda	latviešu valoda
Slavenākie darbi	Mūžības skartie; Sirds uz trotuāra
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis; 1901. gada 27. oktobris — 1950. gada 8. februāris) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.

[izmainīt šo sadaļu] Dzīvesgājums

Aleksandrs Čadarainis ir dzimis 1901. gadā Rīgā, drēbnieka Jāņa Čadaraiņa un viņa sievas Emīlijas ģimenē. Viņa vecāki un viņš pats piederēja Rīgas Debesbraukšanas baznīcas draudzei. No 1911. gada līdz 1914. gadam viņš mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, kas pēc 1. pasaules kara sākuma tika evakuēta uz Veravu (1915-1917), vēlāk uz Saransku (1917-1918). Ieguva labu vispārējo izglītību un aizrāvās ar filozofisku darbu lasīšanu, īpaša interese viņam bija par Kantu, Šopenhaueru, Nīcši, Hēgeli, Fihti, Herbertu Spenseru un Bergsonu.^[1] 1917. gadā bēgļu gaitās tapa viņa pirmais patriotiskais dzejolis ”Jel celies, Latvija, tu svētā”. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. un 1919. gadā A. Čadarainis studēja Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē, piedalījās studentu literāros vakaros un disputos kopā ar futūristiem un imažinistiem. 1920. gada februārī viņš kā medicīnas students tika iesaukts Sarkanajā armijā, kur bija kara komisariāta sekretārs un kultūrpolitiskais darbinieks rezerves pulka lazaretē.

Kopā ar demobilizētajiem latviešu strēlniekiem A. Čaks 1922. gada jūnijā atgriezās Latvijā, tā kā netika atzīta viņa Krievijas skolas beigšanas apliecība, tad 1922. gadā viņš formāli atsāka mācības Latvijas Jaunatnes savienības vidusskolā. 1924. gadā viņš beidza Rīgas 2. valsts vidusskolu un atsāka medicīnas studijas Latvijas universitātē, tomēr tās nepabeidza. 1925. gadā ieguva skolotāja tiesības un līdz 1927. gadam sāka strādāja Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā par skolotāju un skolas pārzini, paralēli rakstīdams dzeju.

Aleksandrs Čaks kā jauns skolotājs (ap 1925.).

1928. gadā A. Čaks nodibināja dzejas žurnālu „Jauno Lira”, darbojās biedrībā „Zaļā Vārna”, žurnālā „Trauksme”, bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs (1930–1934), žurnāla „Domas” redakcijas loceklis (1933–1934) un laikraksta „Dienas Lapa” līdzstrādnieks (1933). Pēc 1934. gada apvērsuma A. Čaks kļuva par ierēdni Rīgas pilsētas krājkasē (1934–1939) un lasīja lekcijas R. Egles literatūras studijā (1935–1939).

1939. un 1940. gadā A. Čaks strādāja žurnālā „Atpūta”. 1941. gada sākumā viņu uzņēma LPSR Rakstnieku savienībā. No 1944. gada oktobra A. Čaks strādāja laikrakstā „Cīņa” par kultūras nodaļas vadītāju. No 1946. gada tika organizēta Čaka literārās un recenzenta darbības kritika un 1947. gadā viņu atlaida no darba avīzē un iecēla par Zinātņu akadēmijas Valodu un literatūras institūta zinātnisko līdzstrādnieku.

Nesaudzīgās kritikas rezultātā A. Čaks saslima un 1950. gada 8. februārī nomira no sirds infarkta 48 gadu vecumā. A. Čaks apbedīts Raiņa kapos. Viena no galvenajām Rīgas ielām ir nosaukta Čaka vārdā, šajā ielā atrodas arī viņam veltīts muzejs un piemineklis Ziedoņdārzā.