Ahimsa

Ahimsa sludinātāja, džainista Mahavira zelta statuja

Ahimsa (sanskritā: अहिम्स) ir būtisks jēdziens Indijā radušajās reliģiski filosofiskajās mācībās, piemēram, budismā, hinduismā un īpaši džainismā, ar ko apzīmē nevardarbīgu izturēšanos pret dzīvajām būtnēm. Tas ir cieši saistīts ar uzskatu, ka jebkāda vardarbība izraisa negatīvas karmiskas sekas. Cilvēki, kas pieņem šo principu, parasti izvēlas veģetāru ēdienu, jo tā pagatavošanā nav nodarīts pāri dzīvniekiem, tie arī nepiedalās dzīvnieku upurēšanas rituālos. Tomēr jautājums par to, uz kādām būtnēm un, cik lielā mērā attiecināt ahimsas principu, ir diskutabls jau tūkstošiem gadu, jo dažādās minēto mācību kustībās un strāvojumos valda atšķirīgi uzskati.

Hinduisma mācībā ahimsas princips ir cieši saistīts ar uzskatu par dvēseļu pārceļošanu - dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem ir dvēseles, kas attīstās, pārceļojot no viena ķermeņa citā. "Ja dzīvnieku nogalina, tad viņa attīstība tiek apturēta. Ja dzīvnieks noteiktajā ķermenī ir nodzīvojis tik un tik gadu un tik un tik dienu, un tiek nogalināts nelaikā, tad viņam šajā dzīvības veidā jāatgriežas vēlreiz, lai pabeigtu dzīvot savas dienas un varētu pacelties uz citu dzīvo būtņu veidu."

Arī džainisma mācībā ahimsas princips saistīts ar atbrīvošanos no atkārtotas pārdzimšanas jeb samsāras rituma. Uz šādu atbrīvošanos ved "grūts ētiskās pilnveidošanās ceļš, kuru veido piecas pakāpes. Pirmā no tām iezīmē vienu no džainisma filosofijas svarīgākajiem principiem - prasību nedarīt pāri nevienai dzīvai radībai."

Mūsdienās dažādos veidos ahimsas principu uzsvēruši, piemēram, Ļevs Tolstojs, Mohandāss Karamčands Gandijs un Mārtins Luters Kings. Viņi aicināja uz nevardarbīgu cīņu par cilvēku tiesībām.

Skatīt arī

• Pacifisms
• Veģetārisms un reliģija