Joga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šivas statuja meditē jogas lotosa pozā

Joga (yoga) neatkarīgi no tās saistības ar dažādām tradīcijām var tikt uzskatīta par filosofisku disciplīnu, kas aptver dažādas garīgas prakses hinduismā.

Pastāv dažādas Jogas formas, tajā skaitā hatha joga,[1] kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, bhakti joga, kas ir mīlestības un pielūgsmes joga, karma joga, kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, jņāna joga (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un rādža joga. Rādža joga ir visaptverošāka un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga apziņas attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja kāds indietis vārdā Pataņdžali, uzrakstot Joga Sūtra pirms vairāk nekā tūkstoti gadu. Šo jogas formu sauc arī par aštanga jogu, jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm.

Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses mokšas (atbrīves) jeb samādhi (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību.

Cilvēks, kurš praktizē jogu, ir jogs.

Jogas prakse ir aprakstīta Bhagavadgītā un Jogas Sūtrās, kā arī dažās tantrās. Pēc Svāmī Vivekānandas ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī jogas mistiskie aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jogas gudrība un prakse, B.K.S. Ajengārs, Zvaigze ABC, ISBN 9789934024658

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]