Akče

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt


Akče (turku: akçe) bija galvenā naudasvienība Osmaņu impērijā un 1 akče bija 3 paras, jeb 120 kuruši. Vēlāk, kad par galveno naudasvienību tika noteikts kurušs, akčes tika izņemtas no apgrozības, bet 1843. gadā sudraba kurušiem līdztekus sāka kalt zelta liru monētas, ieviešot divmetālu monetāro sistēmu.[1]

1550. gados, kad tika būvēta Suleimana mošeja Konstantinopolē (tag. Stambula), tās celtniecība esot izmaksājusi 59 miljonus akčes un tas esot bijis tikpat, cik 700 tūkstoši zelta dukātu (iespējams, Venēcijas).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akče bija viena no ievērojamākām Osmaņu impērijas monētām no valsts pirmsākumiem līdz sultāna Mahmuda II valdīšanas laikam (1808. gada 28. jūlijs1839. gada 1. jūlijs). Pirmās akčes monētas sāka kalt bejs Orhans I 1327. gadā Bursā (toreiz galvaspilsēta) un tās bija .900 raudzes monētas, kas svēra aptuveni 1,152 gramus. Laika gaitā akčes monētu karāti bija atšķirīgi un sultāna Mehmeda II valdīšanas laikā (1444. gada 1. decembris1446. gada 6. februāris; 1451. gada 18. februāris1481. gada 3. maijs) svārstījās no 5,75 līdz 5,25.[2]

Vēlāk akčei bija tikai 4 karāti un sultāna Sulejmana I valdīšanas laikā (1520-1566) karātu skaits saruka pakāpeniski: no 3,75, 3,5 un 2,75, līdz pat 2,5. Rezultātā, lai izkaltu 500 akčes bija jāmaksā 100 drahmas.[2]

Akčes sākotnējo raudzi no .900 vēlāk, Bajezida II valdīšanas laikā, samazināja līdz .850 raudzei un pēc tam līdz pat .450 raudzei. Vēlāk ar likumu sultāns Sulejmans I noteica, ka par 500 akčēm jāmaksā 100 drahmas, bet vēlāk citi sultāni mainīja likumu un par 100 drahmām varēja izkalt 2000 akčes, kas bija līdzvērtīgas vienam sultani (turku: Sultanı, osmaņu 3,45 g zelta monēta, ko arī sauca par Altın).[2]

Sākotnēji uz akčēm netika norādīts emisijas gads un, sākot ar sultānu Bejazidu I tajās norādīja hidžras gadu. Uz monētas aversa bija rakstīts ticības apliecinājums (turku: kelime-i şahedet, šahāda) un četru islāma kalifu vārdi (Abū Bekrs, Omars Ibn al Hatābs, Osmāns Ibn Afāns un Alī Ibn Abū Tālibs). Uz reversa tika norādīts valdnieka vārds. Pirmo reizi uz monētām tugru sāka lietot Bajezida I dēls emīrs Sulejmans (turku: Emir Süleyman) un, sākot ar Mehmedu I tika rakstīts pilnais sultāna vārds (turku: ünvan, tituls) Sultan Ibn-i Sultan Mehmed Ibn-i Beyazid Han (Sultāns Bejazids Hans, Sultāna Dēls Mehmeds Hans), kā arī tika pievienoti dažādi lūgšanu vārdi, piemēram Halidemulkehu, Hallad Allahe mulkehu un azze nasruhu.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sevket Pamuk, A Monetary History of the Ottoman Empire, Cambridge University Press, 2000, ISBN 0-521-44197-8
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 www.ottomancoins.com - Informācija no rādītāja, sk. burtu A

Saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]