Kalifs
Vikipēdijas raksts
Kalifs, arī halifs (arābu valodā: خليفة, kalīfa) ir kalifāta valsts galva un tas ir tituls, ar kuru apzīmē islāma ummas (šariata likumiem pakļauta, visu musulmaņu kopiena) vadītāju. Vārds ir cēlies transliterācijā no arābu vārda kalīfa – pēctecis, sūtnis, pārstāvis. Sākotnēji, pēc Muhameda (570-632) nāves, musulmaņu valdnieku sauca Dieva pravieša pēctecis (Khalifat ar-rasul Allah) un vēsturnieki šo titulu parasti tulkoja kā kalīfs.
Pēc pirmajiem četriem kalifiem (Abubakrs, Omars ibn Alhatabs, Otmans ibn Afans un Ali ibn Abutalibs) kalifa titulu pieņēma Omejādi, Abasīdi un Osmaņi, kā arī dažādas citas dinastijas. Pārsvarā islāma valdniekus sauca par sultāniem vai emīriem, kas bija uzticīgi un padoti kalifam. 1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu.

