Kalifs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Daļa no kategorijas:
Istanbul, Hagia Sophia, Allah.jpg
Islāms

Ticības uzskati (akīda)

Dievs · Islāma monoteisms
Eņģeļi  · Dieva Grāmatas
Nākamā dzīve · Kadars
Muhameds · Pārējie pravieši

Prakse

Ticības apliecinājums · Lūgšana
Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums

Svētie raksti un likumi

Korāns · Sunna · Hadīti
Fikhs · Šariats

Vēsture un vadītāji

Vēstures hronoloģija · Sahaba
Sunnīti · Šiīti
Kalamisti · Sūfiji
Rašidūni · Šiītu imāmi

Kultūra un sabiedrība

Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla
Kalendārs · Bērni
Demogrāfija · Svētki
Mošejas · Filozofija
Zinātne · Sievietes
Politika · Sludināšana

Islāms un citas reliģijas

Kristietība · Jūdaisms
Hinduisms · Sikhisms · Džainisms

Skatīt arī

Kritika · Islāmafobija
Islāma terminu rādītājs

 s  d  r 

Osmanli-nisani.svg Osmaņu impērijas
valsts iekārta
Osmaņu nams (sultāns)
Lielvezīrs (1320-1922)
Divāns (1586-1908)
Impērijas valdība (1908 - 1920)
Skatīt arī: Administratīvais iedalījums - Millets - Lielā porta

Kalifs, arī halifs (arābu: خليفة, kalīfa) ir kalifāta valsts galva un tas ir tituls, ar kuru apzīmē islāma ummas (šariata likumiem pakļauta, visu musulmaņu kopiena) vadītāju. Vārds ir cēlies transliterācijā no arābu vārda kalīfa – pēctecis, sūtnis, pārstāvis. Sākotnēji, pēc Muhameda (570-632) nāves, musulmaņu valdnieku sauca Dieva pravieša pēctecis (Khalifat ar-rasul Allah) un vēsturnieki šo titulu parasti tulkoja kā kalīfs.

Pēc pirmajiem četriem kalifiem (Abū Bekrs, Umars Ibnelhatābs, Osmāns Ibn Afāns un Alī Ibn Abū Tālibs) kalifa titulu pieņēma omejādi, abasīdi un osmaņi, kā arī dažādas citas dinastijas. Pārsvarā islāma valdniekus sauca par sultāniem vai emīriem, kas bija uzticīgi un padoti kalifam. 1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Wiktionary-logo-en.png
Brīvajā vārdnīcā ir vārds