Kalifs
 |
Osmaņu impērijas valsts iekārta |
|
|---|---|---|
| Osmaņu nams (sultāns) | ||
| Lielvezīrs (1320-1922) Divāns (1586-1908) |
||
| Impērijas valdība (1908 - 1920) | ||
| Skatīt arī: | Administratīvais iedalījums - Millets - Lielā porta | |
Kalifs, arī halifs (arābu: خليفة, kalīfa) ir kalifāta valsts galva un tas ir tituls, ar kuru apzīmē islāma ummas (šariata likumiem pakļauta, visu musulmaņu kopiena) vadītāju. Vārds ir cēlies transliterācijā no arābu vārda kalīfa – pēctecis, sūtnis, pārstāvis. Sākotnēji, pēc Muhameda (570-632) nāves, musulmaņu valdnieku sauca Dieva pravieša pēctecis (Khalifat ar-rasul Allah) un vēsturnieki šo titulu parasti tulkoja kā kalīfs.
Pēc pirmajiem četriem kalifiem (Abū Bekrs, Umars Ibnelhatābs, Otmans ibn Afans un Alī Ibn Abū Tālibs) kalifa titulu pieņēma omejādi, abasīdi un osmaņi, kā arī dažādas citas dinastijas. Pārsvarā islāma valdniekus sauca par sultāniem vai emīriem, kas bija uzticīgi un padoti kalifam. 1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Saites
