Akvarelis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Akvarelis kā mākslas darbs
Akvareļkrāsas
Akvareliste
Darba procesā

Akvarelis (no franču: Aquarelle — 'ūdeņaina') ir glezniecības tehnika, kurā izmanto īpašas ūdenī šķīdinātas krāsas - akvareļkrāsas. Par akvareli sauc arī šādā tehnikā darinātu stājglezniecības mākslas darbu.[1]

Akvarelis ir viens no ūdens krāsvielu glezniecības veidiem. Galvenā akvareļa saistvielas sastāvdaļa ir augu līme. Akvareļa saistvielā nav emulsijas. Tās ir arī galvenās akvareļa krāsu atšķirības no temperas un līmes krāsām, kuras arī ir ūdens krāsvielas, bet temperas saistviela vienmēr sastāv no emulsijas, turklāt temperā pārsvarā ir dzīvnieku, bet līmes krāsvielās — tikai dzīvnieku līmes.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akvareļa pirmsākumi meklējami tālā senatnē , kad radās seno ēģiptiešu papiruss un hieroglifu zīmes, ķīniešu papīrs un tuša. Bizantiešu mākslā akvareli lietoja baznīcu grāmatu izgreznošanai, to ornamentikai un sākuma burtu zīmēšanai; vēlākā laika posmā to izmantoja nelielu figūru izgleznošanai, pagleznojumiem uz koka un zīmējumu izkrāsošanai. Renesanses meistari akvareli izmantoja stājgleznu unfresku izstrādāšanai. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies daudz tādu darbu; tie bieži vien ir ļoti liela formāta zīmējumi, kas izēnoti zīmulī un izkrāsoti ar caurspīdīgām akvareļa krāsvielām. Kā piemērs ir minami tādi mākslinieki kā Rafaels, Rubenss un arī citi.Līdz 17.gadsimtam. akvarelim nebija patstāvīgas nozīmes, bet tikai palīga loma mākslā, taču, sākot ar 17.gadsimtu tas jau kļūst Anglijā par patstāvīgu glezniecības veidu, savukārt 19.gadsimta sākumā akvarelis kā patstāvīga māksla parādās arī citās Eiropas zemēs.

Gleznošana ar tīru akvareli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akvareļa gleznošanas tehnika ir visai dažāda gan paņēmienos, gan arī krāsvielu lietošanas veidos. Mēdz gleznot ar tīru akvareli, ar akvareli guašas metodē, kā arī guašā.Par tīru akvareli uzskatāms tikai tāds, kurā izmantoti visi tās tehnikas resursi, kas būtu krāsvielu dzidrums, vieglums un caurredzamais baltā papīra tonis.Īstā jeb tīrā akvarelī krāsām liek mirdzēt akvareļa pamata — papīra — atstarotā gaisma, kas atrodas zem dzidro, caurspīdīgo krāsu kārtas. Šeit var saskatīt akvareļa zināmo līdzību ar vitrāžu, kur krāsu kārtai spīd cauri tiešā gaisma, nevis atstarotā.Izņēmums ir tāds akvarelis, kur lietota kā sedzošā krāsa guaša. Tīrā akvarelī pavisam nav pieļaujama baltā krāsviela,jo tās lomu šeit izpilda papīrs, kas liek ļoti uzmanīgi sargāt papīra baltumu tanīs vietās, kurās paredzētas baltas vietas , jo aizkrāsotās papīra vietas nekad nevar atjaunot ar baltās krāsvielas palīdzību, kas vienmēr atšķiras no papīra toņa un tā apgrūtina darbu.Akvareļa krāsas, noklātas plānā kārtiņā, pēc izžūšanas zaudē apmēram trešdaļu no sava sākotnējā toņa spēka, krāsu uzliekot. Akvareļa krāsvielas var veikt arī palīglīdzekļa lomu. Par piemēru var kalpot eļļas gleznu paotējums, jo uz līmes un emulsijas pamata akvareļa krāsvielas gulstas vienmērīgi un labi, nemainot pamata fraktūru un ļauj segties ar eļļas krāsvielām, tām nekaitējot.

Akvareļu glezniecības materiāli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paletes un otas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paletes akvareļu krāsvielu lietošanai tiek izgatavotas no balta porcelāna, paletēm piešķirot gludu, spodru virsmu jeb no balti emaljēta metāla. Liela nozīme akvareļa glezniecībā ir arī otiņu šķirnēm un labumam, jo derīgas ir vienīgi otas no mīkstiem un elastīgiem matiem, pie tādām ir pieskaitāmas seska, vāverīšu,Sibīrijas caunas otas. Tai ir jābūt apaļas formas, mīkstai un reizē arī atsperīgai, iemērcot ūdenī, tai jāpieņem konusa veids, kura smailei jābūt pilnīgi asai.

Akvareļa papīrs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumos akvareli gleznoja uz pergamenta, uz izbalinātiem linu audumiem un uz plānām ziloņkaula plāksnītēm, ko miniaturglezniecībā lieto vēl mūsdienās,tikai ievērojami vēlāk sāka gleznot uz papīra.Agrīnajam papīram bija labasīpašības, jo tā pagatavošanai jau kopš 14.gadsimta lietoja vienīgi linu šķiedru, kas ir vislabākais materiāls papīra izgatavošanai.17.gadsimtā pirmo reizi papīra ražošanā sāka lietot kokvilnu, kuras šķiedra labuma ziņā ir stipri zem linu šķiedras kvalitātes, tāpēc ražotā papīra kvalitāte ir ievērojami pazeminājusies. Mūsdienu papīra rūpniecībā pielieto ļoti daudz ķīmisku vielu, kas bieži ietekmē akvareļa kvalitāti.Akvarelim noderīgs ir vienīgi tīrs linu papīrs uz tāda papīra iegūstams pareizs un vienmērīgs krāsvielas segums,kas turklāt iegūst augstāko spodrumu.Bez baltā papīra akvareļa glezniecībā var lietot arī tonētu papīru,piemēram, dzeltenīgā krāsā, ko arī lieto praksē.Akvareļa glezniecībai ražo arī īpašu kartonu, kas atļauj strādāt tā iepriekšējas uzlīmēšanas uz dēļa, jo tam ir pietiekošs biezums un tas nečokurojas, ko sauc par Bistoles kartonu.Nav pieļaujams gleznot akvarelī uz parastā papīra un lietot saru otas, jo tā ir akvareļu tehnikas kropļošana.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. letonika.lv. Atjaunināts: 2010. gada 22. augustā. (ierobežotas pieejamības resurss)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]