Aleksejs Seļezņovs
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Aleksejs Seļezņovs (krievu: Алексе́й Серге́евич Селезнёв; dzimis 1888. gadā, miris 1967. gadā bija krievu, vēlāk franču šahists un šaha problēmists.[1]
Seļezņova pirmie šaha turnīri bija Maskavas čempionāti: 1910. gadā 2. vieta, 1913. gadā dalīta 1.-2. vietā. 1914. gadā viņš piedalījās Manheima starptautiskā šaha turnīrā.[2] Turnīra laikā sākās Pirmais pasaules karš. Seļezņovs un citi krievu šahisti, to skaitā Aleksandrs Aļehins, Jefims Bogoļubovs, Iļja Rabinovičs, tika internēti un bija spiesti uz ilgu laiku palikt Vācijā. Šai laikā Seļezņovs izspēlēja vairākus šaha mačus: 1916. gadā Tribergā pret Hansu Fārni 3:3 (+2, -2, =2), 1917. gadā turpat pret Jefimu Bogoļubovu 3,5:4,5 (+2, -3, =3), 1920. gadā Berlīnē pret Kurtu fon Bardelebenu 4:2 (+2, -0, =4), 1921. gadā Berlinē pret Rihardu Teihmani 1,5:0,5 (+1, -0, =1).[3] Pēc kara viņš bija pirmais Berlīnes turnīrā (1920)[4] un ieņēma augstas vietas arī vairākos citos turnīros.
1924. gadā Seļezņovs atgriezās Padomju Savienībā. Sekmīgi spēlēja 3. PSRS čempionātā (1924) iegūstot dalītu 6.-8. vietu. Piedalīdamies ārpus konkursa, uzvarēja Ukrainas čempionātā (1927).
1942. gadā Seļezņova dzīves vietu Donecku (toreiz to sauca par Staļino) okupēja fašistiskās Vācijas karaspēks. Neilgu laiku Seļezņovs strādāja par tulku vietējā pārvaldē. Tuvojoties padomju karaspēkam, viņš, baidoties, ka tiks apvainots kolaboracionismā, ar Jefima Bogoļubova atbalstu vispirms pārcēlās pie viņa uz Tribergu, pēc tam uz Franciju, kur palika līdz mūža galam.
Šaha kompozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Papildus šaha spēlei, Seļezņeva otrā kaislība bija šaha kompozīcija. Viņš sastādījis vairāk nekā 100 šaha etīdes.
Piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Deutsche Schachzeitung, 1919
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |        | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Uzdevuma risinājums:
- 1. c5! Ze6 (1... dxc5 2. Td7 Ze6 3. Te7) 2. cxd6! Zxd8 3. dxc7 Zb7! 4. c8T! Zxa5 5. Tc5 Zb7 6. Tc6#
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- А.С. Селезнев. 100 шахматных этюдов (krievu). М. — Л, 1940.
- A. Selesnieff, Em. Lasker. 35 Endspielstudien von Schachmeister A. Selesnieff (vācu). Berlin : Verlag Bernhard Kagan, 1919.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 354. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ Nepabeigtais turnīrs: Manheima—1914 Arhivēts 2017. gada 22. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
- ↑ Berlinerschachverband — Alexej Sergejewitsch Selesniew (vāciski)
- ↑ Das Meisterturnier der Berliner Schachgesellschaft (vāciski)
Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ф. С. Бондаренко. Развитие шахматного этюда (krievu). Киев : Здоров’я, 1982. 130.—134. lpp.
- В. Пак. Шахматы в шахтерском крае: История шахмат в Донбассе (krievu). Донецк : Донеччина, 2001. ISBN 966-556-291-6.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
- Alekseja Seļezņova šaha kompozīcijas vietnē PDB
- Нейштадт В. «Что ни судьба, то трагедия. Ч. 2». // ChessPro, 2013-06-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-02. Skatīts: 2017-03-16.
|