Bordo

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Francijā. Par citām jēdziena bordo nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Bordo
Bordeaux
—  pilsēta  —
Bordo universitātes ēka
Bordo universitātes ēka
Coat of arms of Bordo
Ģerbonis
Bordo
Red pog.png
Bordo
Koordinātas: 44°50′19″N 0°34′42″W / 44.83861, -0.57833
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Akvitānija
Departaments Žironda
Pirmo reizi minēta 3. gadsimtā
Platība
 - pilsēta 49,36 km²
Iedzīvotāji (2008)
 - pilsēta 235 891
 - blīvums 4 779/km²
 - admin. rob. 832 605
 - aglomerācijā 1 105 000
Laika josla CET (UTC+1)
Mājaslapa: www.bordeaux.fr

Bordo (franču: Bordeaux, gaskoņu: Bordèu, basku: Bordele, bretoņu: Bourdel) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairak kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā.

Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.[1]

Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā bordo vīna ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta.

Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas pētniecības centrs.

2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu Pont Jacques Chaban Delmas par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija gallu cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma romieši. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama alvas un svina tirdzniecības centrs un tā bija Romas Akvitānijas provinces galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja vandāļi, 414. gadā - vestgoti, 498. gadā - franki, kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par Merovingu karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja arābi Abdurahmana ibn Abdalaha vadībā.

No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par angļu ietekmes centru Francijā pēc Akvitānijas Eleonoras precībām ar nākamo Anglijas karali Henriju II. Pilsēta uzplauka arī kā vīna tirdzniecības centrs.

1453. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. Frondas laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr 1653. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo.

Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās koloniālajā tirdzniecībā un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu.

Franču-prūšu kara, Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bordo atrodas tuvu Atlantijas okeāna krastam uz dievdidaustrumiem no Francijas, un uz ziemeļiem no Akvitānijas reģiona. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Parīzes, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bordo valda piejūras klimats, kad vasaras mēdz būt siltas un ziemas vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu.

Ziemas ir diezgan siltas, tas dēļ rietumu vējiem, kas nāk no Atlantijas okeāna. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6.53 °C grādus, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji vienu reizi pa trīs gadiem.

Vasaras ir siltas, to ietekmē Biskajas līcis, kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21 °C līdz 22 °C grādus. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19.51 °C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra paliek ar vien siltāka.

Bordo meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 20.2 26.2 29.8 31.1 35.4 40.0 39.2 41.9 37.6 32.2 25.1 22.5 41,9
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 10.0 11.7 14.5 16.5 20.5 23.5 26.4 26.6 23.7 18.8 13.4 10.7 18,1
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) 6.4 7.6 9.6 11.6 15.4 18.3 20.8 20.9 18.1 14.2 9.4 7.3 13,3
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) 2.8 3.4 4.6 6.6 10.3 13.0 15.1 15.2 12.5 9.5 5.5 3.8 8,5
Zemākā temperatūra °C (°F) −16.4 −15.2 −9.9 −5.3 −1.8 2.5 4.8 1.5 −1.8 −5.3 −12.3 −13.4 −16,4
Nokrišņu daudzums mm (collas) 92
(3.62)
83
(3.27)
70
(2.76)
80
(3.15)
84
(3.31)
64
(2.52)
55
(2.17)
60
(2.36)
90
(3.54)
94
(3.7)
107
(4.21)
107
(4.21)
984,2
(38,748)
Vid. skaits dienu ar nokrišņiem 12.5 11.3 11.2 12.0 11.5 8.9 7.0 7.8 9.6 11.3 12.5 12.6 128,2
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī 107 114 180 177 222 225 243 243 183 134 91 72 1 992
Avots: Météo France

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīns[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika.

Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem galda vīniem līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju.

Citi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "Airbus A380", nesējraķetēm "Ariane 5" un ballistiskajām raķetēm M51 SLBM, iznīcinātāji "Dassault Rafale" un "Dassault Mirage 2000".

Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem lāzeriem - "Laser Mégajoule". Šo projektu ir pasūtijusi Francijas Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro.

Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms.

Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu.

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju.

Bordo ir Francijas augstākās futbola līgas komandas "FC Girondins de Bordeaux" mājvieta.

Populārs sporta veids ir arī regbijs, tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā.

Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā.

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(Pey Berland). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās:

  • Universitāte Bordo I- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas
  • Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības
  • Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības
  • Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un tiesību zinātne

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Bordo