Antiarhi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antiarhi
Antiarhs Bothriolepis panderi
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase Bruņuzivis (Placodermi)
Apakšklase Antiarhi (Antiarchi)
Iedalījums

Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase, kas dzīvoja devona periodā. Antiarhi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. Stratigrāfijā antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvas un ķermeņa priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots ārējais skelets (ekzoskelets). Ekzoskeleta galvas vairogs ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret zivs rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie sānu pakauša kaula (paranuchale), bet locītavas iedobums uz priekšējā muguras sānu kaula (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. Acis ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs sklerotiskie kauli (sclr). Vēl orbitalajā iedobumā starp acīm atrodas pineālais kauls (pineale) ar pineālo atvērumu centrā un rostrālais kauls (rostrale) ar diviem nāsu atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - priekšējais nepāra kauls (Prm), pakaļējais pineālais kauls (Pp) un pakauša kauls (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - sānu kauli (La), sānu pakauša kauli (Pn) un pakaļējie malas kauli (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar žaunu vāku (Op). Žokļi ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri.

Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): priekšējais muguras kauls (AMD) un pakaļējais muguras kauls (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā anterior laterale, interlaterale un spinale. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: priekšējais muguras-sānu kauls (ADL) un pakaļējais muguras-sānu kauls (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - posterior dorso-laterale un posterior laterale. Ķermeņa bruņas vēdera daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra semilunārais kauls (Sm), kas iespējams varētu būt analogs artrodiru anterior medio-ventrale un interlateralia. Nepāra centrālā vēdera plātne - vēdera kauls (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: priekšējais vēdera-sānu kauls un pakaļējais vēdera-sānu kauls. Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet krūšu spura. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar zvīņām. Tās dorsālajā pusē atrodas muguras spura. Aste heterocerkāla.

Ekoloģija un izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antiarhi, domājams, dzīvoja bentisku dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no bentosa organismiem un detrīta. Pārsvarā dzīvoja saldūdens vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos kontinentos. Senākie antiarhi atrasti Ķīnas apakšējā devona nogulumos. Latvijā ir samērā bieži sastopami un izplatīti vidus un augšdevona slāņos.