Žokļaiņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žokļaiņi
Atlantijas smilšu haizivs (Carcharias taurus)
Atlantijas smilšu haizivs (Carcharias taurus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomata)
Sinonīmi
Āržauņi (Ectobranchiata)
Iedalījums

Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata, Ectobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips. Šajā nodalījumā ietilpst visi mugurkaulnieki, izņemot apaļmutniekus un tiem radniecīgos izmirušos bezžokļaiņus. Žokļaiņi ir dominējošā mugurkaulnieku grupa. Tie apdzīvo gan ūdeņus, gan sauszemi. Primitīvākie žokļaiņi ir zivis (skrimšļzivis un kaulzivis), no kurām vēlāk izveidojās sauszemes žokļaiņi (abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji).

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raksturīga žokļaiņu iezīme ir žokļu aparāts, kas sastāv no tveršanai pielāgotiem žokļiem, kas veidojušies no žaunu lokiem. Žokļi kalpo barības satveršanai un bieži vien arī tās sasmalcināšanai. Horda žokļaiņiem balsta funkcijas parasti izpilda vienīgi dīgļa un kāpura stadijā, pēc tam tā daļēji vai pilnīgi reducējas, un tā nomainas ar mugurkaulu. Izņēmums ir tikai dažas zivju grupas, kurām mugurkaula skriemeļi attīstīti vāji vai to nemaz nav, un balsta funkcijas tām visu dzīves laiku pilda horda, kuras blīvais un biezais apvalks bieži vien ir piesātināts ar sāļiem. Skeletu veido kaula vai skrimšļa audi. Smadzeņu kapsula (skrimšļa vai kaula) galvas smadzenes apņem no visām pusēm. Žokļi, kas izveidojušies no pārveidotā žaunu loka, ar smadzeņu kapsulu savienojas dažādos veidos. Žaunu loki ir posmoti. Atšķirībā no bezžokļaiņiem, priekšmutes sūcējpiltuve neveidojas, bet mutes atvere ir spraugveidīga. Galvas priekšējā daļā ir ožas maisu pāris. Katrs no tiem atveras uz āru caur patstāvīgu deguna atveri (pāra nāsis). Iekšējās auss kapsulā vienmēr ir trīs pusloka kanāli, kas ir orientēti trijās savstarpēji perpendikulārās plaknēs. Ūdenī dzīvojošiem žokļaiņiem (zivīm) līdztekus nepāra spurām (muguras, anālajai un astes) attīstās kustīgas pāra krūšu un vēdera spuras, kas sauszemes žokļaiņiem pārveidojas par priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm (nedaudzām sugām tās sekundāri reducējušās). Ūdenī dzīvojošiem žokļaiņiem žaunu spraugās, kuru skaits parasti nepārsniedz 5 (dažām haizivīm 6 vai 7), žaunu loka ārpusē no ektodermas veidojas krokots veidojums - žaunas (tāpēc arī žokļaiņus sauc arī par āržauņiem). Dažām zivīm paralēli žaunām veidojas īpaši orgāni — plaušas, kas ļauj elpot ar gaisu. Sauszemes žokļaiņiem žaunu spraugas aizaug agrās embrionālās attīstības stadijās un žaunas neattīstās; to elpošanas orgāni ir plaušas.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)

(†) - izmirušu organismu grupa.