Astūrijas karaliste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valstu veidošanās Pireneju pussalā rekonkistas laikā

Astūrijas karaliste bija karaliste Pireneju pussalas ziemeļos (rietumos no Navarras karalistes, t.i. basku zemes) laikā no 714. gada līdz 924. gadam. Austrumos tā robežojas ar Navarru, bet rietumos ar Galisiju.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzvaras krusts Ovjedo katedrālē

Pēc tam, kad mauri bija sagrāvuši vestgotu karali Roderihu, to atliekas atkāpās uz Astūriju, kuras kalnos bija ērti aizsargāties pret saracēņu kavalēriju. Par jauno karali 714. gadā tika ievēlēts Pelaijo (sp. Pelayo, 690.-737.), Kantabrijas Favilas hercoga dēls, vestgotu karaļa Hindasvinta mazdēls. 718. gadā Pelaijo tika arestēts un vests uz Kordovu, taču pa ceļam izbēga, un paglābās kalnos. 722. gadā vestgoti ievilināja mauru ekspedīcijas korpusu Kovadoingas ielejā to sagrāva (kalifāts tobrīt bija aizņemts ar karu Septimanijā, un tam nebija laika domāt par dumpi Astūrijas kalnos). Kaut arī tā bija lokāla militāra uzvara, sekas bija nopietnākas - mauri atstāja ziemeļaustrumu Astūriju neskartu, un vestgotu-astūru valsts (tai laikā maza teritorija starp Eo un Ansinas upēm) guva laiku nostiprināties un pāriet pretuzbrukumā. Kopš šī brīža Astūrijas zeme no pasīvas aizsardzības pārgāja pretuzbrukumā, pakāpeniski izplešoties un iegūstot aizvien jaunas teritorijas Pireneju pussalas ziemeļos un rietumos.

Valsts ģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astūrijas karalistes ģerbonis
  • Alfonso I (739.-756.), Kantabrijas hercoga dēls, izmantojot Andalūzijas iekšējās grūtības un pasivitāti, pasludināja Astūriju par oficiālu karalisti, bija arī Galisijas karalis un Kantabrijas hercogs. Pievienoja Astūrijai visu piekrasti līdz pat basku zemei, pēc tam kopā ar dēlu Fruelu iekaroja zemes starp Minjo un Duero, Leonu, Astorgu, Simankasu. Visu dzīvi pavadīja karojot un dibinot pilsētas. Pierobežā ar arābu teritoriju izveidoja izdedzināto "lauku zemi" (Tierra de Campos) - visus ciematus nodedzināja, bet iedzivotājus deportēja uz ziemeļiem.
  • Fruela I (757.-768.) lielāko daļu laika pavadīja aizsargājoties no mauriem, kurus bija apvienojis Abderahmans, un kuri vēlējās atgūt tiem atņemtās zemes, kā arī apspiežot pavalstnieku dumpjus te Galisijā, te basku zemē. Konfliktēja ar Baznīcu, izdodot likumu par obligāto celibātu un patriecot no amata visus precējušos priesterus. Nogalināja savu brāli Vimarano, turot to aizdomās par plānu sagrābt troni. Beigu beigās astūriešu magnāti karaļa brālēna Aurelio vadībā sacēlās un kaujā pie Kangas de Onisas 768. gadā viņš krita.
  • Aurelio (740.-774.) noslēdza mieru ar Kordovas emīru Abderahmanu I, nostiprināja valsti. Viņa politiku turpināja Silo, kura laikā (774.-785.) miers un saticība ar mauriem. Pēc iekšējo dumpju apspiešanas valstī uzplauka kultūra un tirdzniecība. Mauregato, Alfonso I un kristītas arābu konkubīnes dēls, visus spēkus veltīja valsts iekšējo problēmu apkarošanai (piemēram, Astūrijas Baznīcas šķelšanās - atdalīšanās no Toledo bīskapa eparhijas). Karalis Bermudo Mūks saņēma valsti ne visai spīdošā stāvoklī Kordovas emīrs Hišams I lauza miera līgumu un sāka karu. Kaujā pie Burbijas upes astūriešu armija tika sagrauta, taču jau pirms tās karalis atteicās no troņa un aizgāja klosterī.
  • Alfonso II (792.-842.) kāpa tronī brīdī, kad valsts liktenis bija mata galā. 792., 793. un 794. gados mauru karaspēks postīja zemi, bety 795. gadā pat ieņēma galvaspilsētu Ovjido. Visu mūžu pavadījis karos un cīņās pret iekšējiem sazvērniekiem. Iekaroja līdz tam vēl neiekaroto Galisijas daļu, visu rietumu piekrasti līdz Taho grīvai. Ar viņu beidzās relatīvi mierīgā līdzāspastēvēšana ar mauriem un sākās Astūrijas ekspansija.
  • Karaļa Ramiro laikā (842.-850.) valsts turpināja saglabāt aizsardzības pozīcijas, karalim ar mokām 843. gadā atsitot vikingu iebrukumu, bet pārējo laiku cenšoties nostiprināt savu varu, ierobežojot lielo magnātu ambīcijas un seperātisma tendences. Tikai karalis Ordoņo uzsāka valsts paplašināšanu, izmantojot iekšējās jukas Andalūzijā - atkal iekaroja Leonu, Bjerso apvidu, Astorgu un Tuju. Uzsāka iekaroto zemju kolonizēšanu ar kristiešiem no musulmaņu teritorijas.
  • Alfonso III laikā (848.-910.) Astūrijas varenības uzplaukums. Pēc viņa rīkojuma uzcelts liels daudzums piļu un cietokšņu, nostiprināta Burgosa. Karoja ar normāņu vikingiem, mauriem. 900. gadā pie Samoras 4 dienu ilgā kaujā sagrāva 60 000 vīru lielu mauru karaspēku. Tas gan netraucēja tā dēlam Garsijam 880. gadāmēģināt sacelties un gāzt tēvu no troņa. Tad pie puča plānošanas ķērās Alfonso laulātā draudzene karaliene Navarras Himena - kopā ar abiem jaunākajiem dēliem tā uzsaāka pilsoņu karu, kura rezultātā 910. gadā Alfonso tika sakauts un bija spiests atteikties no troņa par labu vecākajam dēlam.
  • Valsts tika sadalīta 3 daļās: vecākais dēls Garsija (910.-914.) saņēma tās centrālo daļu un Leonas (León) pilsētu, Ordinjo II (873.-924.) kļuva par Galisijas karali, bet Fruela II palika krietni sarukušās Astūrijas tronī. Pēc abu brāļu nāves Galisija un Leona atkal tika pievienotas Astūrijai; galvaspilsētu 924. gadā pārcēla no Ovidjo (sp. Oviedo, astur. Uviéu) uz Leonu, un kopš tā laika valsti dēvē par Leonas karalisti.

Astūrijas monarhi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pelaijo (Pelayo, 690.-737.) valdīja 714.-737. g.
  • Favila (Favila, ?-739.), valdīja tikai 2 gadus, 737.-739., gāja bojā lāču medībās.

Peresu dinastija:

  • Alfonso I Katolis (Alfonso I el Católico, ? -757.) valdīja 739.-756. g.
  • Fruela I Bargais (Fruela I el Cruel, ?-768.), valdīja 757.-768.
  • Aurelio (Aurelio, 740.-774.) valdīja 768.-774.
  • Silo (Silo, ? -783.) valdīja 774.-785. g.
  • Mauregato (Mauregato, (? .789.) valdīja 783.-788. g.
  • Bermudo Mūks (Bermudo I el Diacono, 789.-791.) valdīja 788.-791. g.
  • Alfonso II Tikumīgais (Alfonso II el Casto, 759.-842.) valdīja 791.-842. g.
  • Ramiro (Ramiro de Asturias, 790.-850.) valdīja 842.-850. g.
  • Ordoņo (Ordoño de Asturias, 830.-866.) valdīja 850.-866. g.
  • Alfonso III Lielais (Alfonso III el Magno, 848.-20.12.910.) valdīja 866.-910. g.
  • Fruela II Spitālīgais (Fruela II el Leproso, 873.-925.), valdīja 924.-925. g.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]