Galisija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Galisija
Galicia
—  Spānijas autonomais apgabals  —
Flag of Galisija
Karogs
Coat of arms of Galisija
Ģerbonis
Localización de Galicia.svg
Administratīvais centrs Santjago de Kompostela
Lielākā pilsēta Vigo
Oficiālā valoda spāņu valoda, galisiešu valoda
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Administrācija
 - Prezidents Alberto Núñez Feijóo
Platība 
 - Kopējā 29 574,4 km²
Iedzīvotāji (2013)
 - Kopā 2 765 940
 - Blīvums 93,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti 1981. gada 28. aprīlī
Likumdevēja vara Galisijas parlaments
Vietas kongresā 25 deputāti (no 350)
Vietas senātā 19 senatori (no 264)
Mājaslapa: www.xunta.es/portada

Galisija (spāņu: Galicia, galisiešu: Galicia) ir autonoms apgabals un vēsturisks novads Spānijas ziemeļrietumos. Tas ir viens no septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, kā arī viens no astoņiem, kuriem piešķirts nācijas nosaukums. Robežojas ar Porugāli dienvidos, ar Kastīliju un Leonu un Astūriju austrumos. To rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns. Krasta līnijas kopējais garums ir 1660 km, iekļaujot piecas Galisijai piederošās salas Atlantijas okeānā. 2013. gadā Galisijā dzīvoja aptuveni 2,77 miljoni iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja tā ir septītais lielākais Spānijas autonomais apgabals. Kopējā platība ir 29 574,4 km² un tā ir septītā lielākā Spānijas province pēc platībais ( 5,8% no kopējās Spānijas teritorijas).

Galisija administratīvi sīkāk dalās četrās provincēs: Akoruņas province, Lugo province, Ourenses province un Pontebedras province. Administratīvais centrs ir Santjago de Kompostela, bet lielākā pilsēta ir Vigo, nākošās lielākās pilsētas ir Akoruņa, Ourense un Lugo.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galisijas nosaukums radies no latīņu vārda Gallaecia kā senatnē sauca ķeltu cilti, kas dzīvojuši šajā teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. gadsimtā pirms mūsu ēras uz tagadējo Galisiju atnāca romiešu leģioni. Vienīgais Romas Impērijas piemineklis no tiem laikiem ir saglabājies Lugo cietokšņa mūris, romiešu tilts un Herkulesa tornis. Tornis ir vienīgā romiešu bāka pasaulē, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

No 5. līdz 6. gadsimtam Galasijas mūsdienu teritorijā atradās Galisijas karaliste, bijušās svēbu valsts vietā. Sākotnēji tā bija viena no Astūrijas karalistes provincēm.

9. gadsimta sākumā mūsdienu Galisijas administratīvā centrā Santjago de Kompostelā atklāja Apustuļa Jēkaba apbedījumu vietu. Pateicoties šim faktam, pilsēta kļuva par vienu no trīs svētajām pilsētām. Miljoniem svētceļnieku no visas pasaules devās svētceļojumos, lai to apskatītu. Tika izveidots vairākus simtus kilometrus garais Svētā Jēkaba ceļš. Grūtā un ilgā ceļa mērķis bija sasniegt Santjago de Kompostelas katedrāli. Mūsdienās ir izveidojušies vēl daudzi citi un dažādi svētceļnieku ceļi, tomēr pats senākais un interesantākais ir Franču ceļš, kas sākas Francijā un stiepjas cauri visiem Spānijas ziemeļu rajoniem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]