Kastīlijas karaliste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Bijušo karalisti. Par citām jēdziena Kastīlija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par Bijušo karalisti. Par citām jēdziena Leona nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kastīlijas karaliste 15. gadsimtā
Kastīlijas un Leonas province mūsdienās
Kastīlijas un Leonas karalistes ģerbonis

Kastīlijas karaliste (Castilla), arī Kastīlijas-Leonas karaliste (Castilla y León) bija karaliste, kas laikā no 1035. gada līdz 1516. gadam pastāvēja Pireneju pussalas ziemeļrietumu un centrālajā daļā. Galvaspilsēta sākotnēji bija Burgosa (Burgos), pēc tam Valjadolida (Valladolid).

Alfonso I (739.-757.), Astūrijas karalis, savas valsts dienvidu robežas nostiprināja, būvējot pilis (castello), no kā radies šīs teritorijas nosaukums Castilla — piļu zeme (pirmo reizi avotos minēts 9. gadsimtā).

Valsts izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Karalis Ordonjo I (850.-866.), novērtējis Kastīlijas lomu jaunu teritoriju apgūšanā (repobladora), 858. gadā nodalīja šo teritoriju atsevišķā grāfistē, par pirmo grāfu ieceļot donu Rodrigo (Rodrigo Frolaz, 762.-800.). Grāfs 860. gadā ieņēma Amaju, 965. gadā atsita kauru uzbrukumu stratēģiski svarīgajai Pankorbo pilij. Nākošais grāfs, Djego Rodrigess (Diego Rodríguez) nostiprināja grāfisti un paplašināja tās robežas. Mauru centienus apturēt Burgosas (grāfistes galvaspilsēta) grāfistes ekspansiju, neitralizēja to sakāve 882. gadā pie Sellorigo un Pankarbo.
  • Kastīlijai paplašinoties, Leonas karaļi to sadalīja sīkākās grāfistēs (Burgosas, Alavas, Lantaronas un Sereso), taču Ramiro II (931.-950.) apvienoja tās vienā grāfistē, to piešķirot Fernando Gonsalesam (Gonzalo Fernández, 910.-970.). Tas pēc karaļa nāves de facto kļuva par neatkarīgu valdnieku, pārstāja atzīt Leonas karaļus par saviem suvereniem, proklamēja sevi par Kastīlijas karali un uzsāka grāfistes paplašināšanu (lielāko tiesu teritorijas atņemot Leonai). 966. gadā Leonas karalis Sančo Resnais veiksmīgā militārā kampaņā atkal pakļāva Kastīliju Leonas varai.
  • 1035. gadā no Navarras karalis Sančo Lielais sadala valsti dēliem, Kastīliju kā autonomu karalisti piešķirot Ferdinandam I.
  • 1037. gadā kaujā ar kastīliešiem pie Tamaronas krīt Leonas Bermudo III - Ferdinands I, kura sieva bija Bermudo III māsa, pievieno Kastīlijai Astūriju, Leonu un Galisiju. Pēc tam pāris veiksmīgos karagājienos piespieda Toledo, Badahosas, Saragosas un Seviljas emīrus atzīt sevi par Kastīlijas vasaļiem.
  • 1064. Ferdinands I iekaro Koimbriju un Portugāli.
  • 1065. gadā Ferdinands I sadala valsti saviem bērniem: Kastīlijas troni mantoja vecākais dēls Sančo, Leonas karalistes troni mantoja Alfonso, Galisijas troni mantoja jaunākais dēls Garsija, bet Samoras un Toro senjorijas mantoja meitas - Urraka un Elvīra.
  • 1067. gadā, pēc karalienes mātes nāves, sākās pilsoņu karš starp mantiniekiem par valsts apvienošanu. Sančo saņēma gūstā Alfonso (kurš vēlāk izbēga un paglābās pie Toledo emīra), pēc tam sakāva Garsiju (kurš aizbēga uz Seviļu) un iekaroja Galisiju. Toro, kur valdīja Elvīra, padevās bez cīņas, taču otra māsa Samorā atsacījās pakļauties. Pilsētas aplenkuma laikā Sančo krita kaujā. 1072. gadā Alfonso kā otrs vecākais no mantiniekiem mantoja Kastīlijas un Leonas troni (Sančo nebija bērnu). Tad Alfonso VI iekaroja Galisiju, kur Garsija ar Seviļas emīra karaspēka palīdzību bija atgriezies, ieslodzīja tās karali, savu brāli cietumā, kur tas pēc laika mira. Alfonso VI ķērās pie valsts nostiprināšanas un paplašināšanas (pamatā uz Seviļas emirāta rēķina).
  • 1084. gadā Alfonso VI palīdz atgriezties tronī apvērsumā ghāztajam Toledo emīram al-Kadiram, bet jau 1085. gada 25. maijā pievieno Toledo emirātu saviem valdījumiem. Šis notikums mainīja Kastīlijas statusu Pireneju pussalas politikā - lielākā daļa mauru emirātu atzina sevi par Kastīlijas vasaļiem, bet Alfonso sevi dēvēja par "divu reliģiju valdnieku".
  • 1095. Alfonso VI aprecināja savu meitu Terēzi ar Lotringas grāfu Anrī un dāvāja jaunlaulātajiem zemes ziemeļos no Luzitānijas: Bragas, Porto, Koimbras, Vizeu un Lamegas pilsētas, kā arī apgabalu starp Taho un Minjo upju grīvām - tika izveidota jauna, Portugāles grāfiste.
  • 1109. gadā Alfonso VI meita, Burgundijas Raimunda atraitne Urraka, kronējās par Kastīlijas karalieni. Valstij tas bija grūts laiks, mauri atguva vienu teritoriju pēc otras, un karalienei nācās aprecēties ar Aragonas karali Alfonso I, lai valstij būtu enerģisks un to aizsargāt spējīgs karalis. Laulātie kļuva par Leonas, Navarras, Aragonas un Kastīlijas monarhiem (Urrakas mazgadīgajam dēlam no pirmās laulības piešķīra Galisijas troni). Romas pāvests neatzina šo laulību, jo abi laulātie bija asinsradinieki. Sākās Kastīlijas senjoru sacelšanās, kuru atbalstīja arī karaliene - karš ar Aragonu. Fonā grāfs Trava (infanta Alfonso audzinātājs) un Santjago de Kompostellas bīskaps Djego Helmiress 1100. gadā kronēja par Galisijas karali mazgadīgo Alfonso. Valsti pārņēma juku un iekšējo karu laiks, kas turpinājās līdz 1126. gadam, kad Urraka mira. Par Kastīlijas-Leonas karali kronējās viņas dēls Alfonso VII.
  • 1127. gadā karš ar Portugāles grāfieni Terēzi, piespiežot to atdot sagrābtās teritorijas Galisijā (kuras tā bija pamanījusies anektēt, izmantojot juku laiku Kastīlijā) un atzīt sevi par Kastīlijas vasali. Pēc Aragonas Alfonso nāves, Kastīlija ieņēma visai plašas Aragonas zemes austrumos līdz Ebro upei. Tad krusta kari pret mauriem, kad Alfonso VI armija ar uguni un zobenu izgāja cauri Haenas, Ubedas, Baesas, Anduharas, Granādas un Almerijas zemēm, piespieda Navarras un Aragonas karaļus atzīt sevi par Kastīlijas vasaļiem. Kronējās par imperatoru.
  • 1143. gadā Alfonso VII nācās atzīt Portugāles grāfistes suverenitāti.
  • 1157. gadā pēc Alfonso VII nāves valsts atkal tika sadalīta starp dēliem: Sančo III kļuva par Kastīlijas karali, bet Ferdinands II kronējās par Leonas karali. Kastīlijas karš ar Navarru un Aragonu.
  • 1158. gadā Sančo mirst, valsti pārņem iekšējās jukas - cīņa starp infanta Alfonso reģentu Kastro un senjoriem Lara, - pilsoņu karā iejaucas Leonas karalis Ferdinands II, savukārt Navarrā, izmantojot Kastīlijas vājumu, uzreiz atņēma tai vairākus pierobežas cietokšņus.
  • 1165. gadā vēl nepilngadīgais Alfonso VIII ar saviem piekritējiem un Aragonas karali sabiedrotajos uzsāka cīņu par varu valstī, taču šis karš beidzās 1180. gadā, beidzot izlīgstot ar Leonas Ferdinandu II. 1177. gadā viņš iekaroja Kuenkas pilsētu un atbrīvoja Aragonas karali no vasaļa saistībām. Taču visai drīz sākās karš ar mairiem - Toledo arhibīskaps un Kalatravas ordeņa bruņinieki nežēlīgi izpostīja Kordovas zemes, un valdnieks Jakubs sarīkoja atriebes soda ekspedīciju. 1195. gadā kastīliešī tika smagi sakauti pie Alakrosas. To izmantoja Navarra un Leona, lai atkal uzbruktu Kastīlijai. Asiņainais karš ar Leonu beidzās 1197. gadā, kad tika noslēgts miers, bet Leonas karalis Alfonso IX aprecējās ar Alfonso VIII meitu Berengelu.
  • 1198. gadā neveiksmīgs krusta karš pret mauriem: pēc Kastīlijas karaļa un pāvesta aicinājuma no visas Rietumeiropas Kastīlijā ieradās vairāki desmiti tūkstošu krusta karotāju, taču jau pēc pāris nedēļām viss svešzemnieku karaspēks dezertēja un devās uz Pirenejiem, pa celam visu laupot, dedzinot un postot.
  • 1200. gadā Alfonso VIII īstenoja veiksmīgu kampaņu pret Navarru, atņemot tai Alavu un Gipuskoas provinci.
  • 1212. gada 16. jūlijā ar uzvaru pār andalūziešiem pie Haenas, sākās jauns veiksmīgs kristiešu ekspansijas vilnis mauru teritorijās. Tika ieņemti Ubedas, Baesas u.c. cietokšņi, mauru varenība tika galīgi iedragāta un tie vairs neatguva iepriekšējo spēku.
  • 1230. gadā Ferdinands III juridiski apvieno Kastīliju un Leonu vienā valstī - Kastīlijas un Leonas karalistē (sp. Castilla y León).

...

  • 1469. gada 19. oktobrī karaliene Izabella I (Isabel I) salaulājās ar Aragonas princi Ferdinandu (Fernando de Aragón "el Católico). 1471. gadā pāvests Siksts IV atzina šo laulību par legālu (laulības radinieku starpā izvērtēja Baznīca). 1474. gadā Izabella kronējās kā Kastīlijas karaliene. Aragona un Kastīlija tika apvienotas personālūnijā, bet no 1492. gada tā bija Spānijas karaliste (Reino de España).

Kastīlijas karaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kastīlijas ģerbonis

Navarras jeb Himenesu dinastija:

Burgundiešu dinastija:

Trastamaru dinastija:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]