Bādene pie Vīnes

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bādene
Baden
Bādene pie Vīnes
—  pilsēta  —
Baden bei Wien.JPG
Official seal of Bādene
Emblēma
Bādene
Red pog.png
Bādene
Koordinātas: 48°00′12″N 16°13′52″E / 48.00333, 16.23111
Valsts Karogs: Austrija Austrija
Federālā zeme Lejasaustrija
Platība
 - Kopējā 26,89 km²
Maksim. augstums 230 m
Minim. augstums 26,89 m
Iedzīvotāji (01.01.2012.)
 - kopā 25 142
 - blīvums 935/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: www.baden-bei-wien.at

Bādene jeb Bādene pie Vīnes ir Bādenes apriņķa administratīvais centrs Lejasaustrijā, Austrijā un atrodas 26 km attālumā no valsts galvaspilsētas Vīnes. Neskatoties uz to, ka pilsētas oficiālais nosaukums ir Bādene, tā biežāk tiek dēvēta par Bādeni pie Vīnes, lai nerastos neskaidrības un tā netiktu jaukta ar citām pilsētām ar līdzīgu nosaukumu (piemēram, Bādenbādene Vācijā vai Bādene Šveicē). Bādene pie Vīnes ir radusies kā kūrortpilsēta un, vienlaikus, ir nesusi arī ķeizariskās pilsētas titulu.

Pilsētas vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bādenes apkaimes sēravoti ir bijuši pazīstami jau senās Romas impērijas laikos. Imperatora Klaudija valdīšanas gados (10. gads p.m.ē.-54. gads m.ē.) apdzīvotā vieta tagadējās Bādenes vietā tika dēvēta par Aquae (latviešu: peldvieta) un jau tolaik tika uzskatīta par ievērojamu ūdens dziedniecības vietu. Ar jau citu nosaukumu — Padun kūrorts rakstiskajos avotos minēts 869. gadā.

Pilsētas tiesības Bādene ieguva 1480. gadā.

Ir zināms, ka 1488. gadā šeit ieradās Neapoles Beatriče (1457–1508), Ungārijas karaļa Matiasa I trešā sieva, lai ārstētu savu neauglību.

Līdztekus sērūdens dziednīcu slavai, pilsēta gadsimtu garumā ir piedzīvojusi ne vien augstāku un zemāku prominenču vizītes, bet, vienlaikus, arī cietusi no dažāda veida kataklizmām.

1529. gadā un 1683. gadā Bādene piedzīvoja osmaņu iebrukumus, kuru laikā pilsēta tika pilnībā nopostīta. Pilsēta smagi cieta arī no mēra epidēmijas 1713. gadā un sekojošā plašā ugunsgrēka 1714. gadā. Tomēr kūrortpilsēta arvien spēja atkopties, bet sērūdens dziednīcas atkal apmeklēja augsti viesi.

Laika posmā no 1796. gada līdz 1834. gadam Bādenē ik vasaru uzturējās Imperators Francis II Habsburgs, ērtības labad pasludinot pilsētu par savu vasaras rezidenci.

1814. gadā Bādene tika nopostīta visaptverošā ugunsgrēkā. Tam sekojošie atjaunošanas darbi bija atbilstoši vērienīgi. Bādene tika pārplānota un izbūvēta tolaik valdošajā bīdermeijera stilā pilsētplānotāja Jozefa Kornheizela vadībā.

1850. gadā Bādenes sastāvā tika iekļauta Lēzdorfa un Gūtebrunnena, bet 1912. gadā Bādene tika apvienota ar Veikersdorfu, kas krietni palielināja pilsētas platību. 1916. gadā austroungāru armijas visrspavēlniecība no Cešinas pārcēlās uz Bādeni un izvietojās Veilburgas pilī.

Pēc Pirmā pasaule kara, 1934. gadā, Bādenē tika atvērti piermie kazino nami un pilsēta ieguva visiecienītākā Austrijas kūrorta statusu, kas turklāt atradās puss stundas braucienā no valsts galvaspilsētas Vīnes.

Bādene nopietni cieta Otrā pasaules kara noslēgumā, kad 1945. gadā pilsēta piedzīvoja sabiedroto aviācijas bombardēšanu. Pēc kara, no 1945. līdz 1955. gadam, Bādenē tika izvietots padomju pagaidu okupācijas vadības rezidence.

Pēc 1965. gada Bādenē tika uzsākti plaši rekonstrukcijas un renovācijas darbi, lai atjaunotu kara laikā sagrauto kūrorta infrastruktūru. Bādene atkal atguva luksus kūrorta slavu un joprojām spēj piesaistīt gan turīgus atpūtniekus un promenences, gan tūristus no visas Eiropas.

Administratīvais dalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bādenes sastāvā ir sekojošas pilsētas daļas:

  • Bādene (Baden)
  • Braitene (Braiten)
  • Gamingerhofa (Gamingerhof)
  • Lēzdorfa (Leesdorf)
  • Miterberga (Mitterberg)
  • Rauenšteina (Rauhenstein)
  • Veikersdorfa (Weikersdorf)

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Bādene pie Vīnes