Māķāšs Huņadi
| Māķāšs Huņadi | |
| Hunyadi Mátyás | |
Māķāšs Huņadi Chronica Hungarorum manuskriptā |
|
|
|
|
| Amatā 1458. gada 20. janvārī — 1490. gada 9. aprīlī |
|
| Priekštecis | Lāslo V |
|---|---|
| Pēctecis | Ulāslo II |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1490. gada 6. aprīlī Koložvāra, Ungārijas karaliste (mūsdienās Kluža-Napoka, |
| Miršanas dati | 1490. gada 6. aprīlī Vīne, |
| Apglabāts | Sēkešfehērvāras katedrāle, Sēkešfehērvāra, |
| Dinastija | Huņadi dinastija |
| Tēvs | Jānošs Huņadi |
| Māte | Eržēbeta Silāģi |
| Dzīvesbiedrs (e) | Podebrādu Katalina Aragonas Beatrikse |
| Bērni | Jānošs Korvins (ārlaulībā) |
| Reliģija | katolisms |
Māķāšs Huņadi (ungāru: Hunyadi Mátyás), arī Matejs Korvins (latīņu: Matthias Corvinus, horvātu: Matija Korvin, rumāņu: Matia Corvin, čehu: Matyáš Korvín); dzimis 1443. gada 23. februārī, miris 1490. gada 6. aprīlī) bija Ungārijas un Horvātijas karalis no 1458. līdz savai nāvei 1490. gadā. 1469. gadā tika kronēts par Bohēmijas karali pret Jirži no Podebradiem un pārvaldīja Morāviju, Silēziju un Lužicu.
Māķāšs bija Transilvānijas vojevodas Jānoša Huņadi dēls.
Kļuva par karali 15 gadu vecumā. Bija izglītojies Itālijā, tāpēc ietekmējās no renesanses idejām. Atbalstīja celtniecību, mākslu. Māķāša laikā viņa bibliotēka - Bibliotheca Corviniana bija viena no lielākajām Eiropā. Huņadi valdīšanas gados Ungārija bija milzīga valsts, kura stiepās no Vācijas dienvidiem līdz Bulgārijai.
Ārpolitikā Māķāšs Huņadi veiksmīgi atvairīja Osmāņu impērijas uzbrukumus. Veiksmīgi karoja ar čehiem un austriešiem.
Tā kā Māķāšam Huņadi nebija likumīgu mantinieku, pēc viņa nāves milzīgā valsts sabruka. Reālā vara nokļuva atsevišķu vietvalžu rokās, līdz 1526. gadā Mohāčas kaujā Ungāriju sagrāva osmāņi.
Māķāša valdīšana tautas atmiņā saglabājusies kā viens no Ungārijas un Rumānijas uzplaukuma periodiem. Huņadi tiek pieminēts ungāru un rumāņu teikās un tautasdziesmās. Attēlots uz mūsdienu Ungārijas 1000 forintu naudas zīmes.
| Priekštecis: Lāslo V |
Ungārijas valdnieks 1458-1490 |
Pēctecis: Ulāslo II |