Baltā sētvija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltā sētvija
Bryonia alba L.
Baltā sētvija (Bryonia alba)
Baltā sētvija (Bryonia alba)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Ķirbju rinda (Cucurbitales)
Dzimta Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae)
Suga Baltā sētvija (B. alba)

Baltā sētvija (latīņu: Bryonia alba) - daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru. Vītnes vienkāršas, dažreiz zarainas. Lapas pamīšus, staraini daivainas, ar matiņiem un dziļu sirdsveida pamatu; daivas smailas, ar nevienādi zobainu malu. Ziedi zaļganbalti, vīrišķie uz gara kāta, sakopoti pa 7 - 15 ķekaros, sievišķie - vairogveida ziedkopās. Augs vienmājnieks. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis apaļa, melna, sulīga oga.

Baltā sētvija savvaļā aug Vidusjūras apgabalā un Rietumāzijā. Latvijā sastopams reti. Aug nezālienēs.

  • Ārstniecības augs. Augs ir indīgs, satur glikozīdus - brionīnu, brionidīnu, brionicīnu un brionolu; fitosterīnus, cieti, miecvielas, organiskās skābes un sveķveida vielu briorezīnu. Baltās sētvijas glikozīdu summa mazina sāpju sajūtu, tonizē sirds muskulatūru un paaugstina asinsspiedienu[1].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"