Baltā sētvija
Vikipēdijas raksts
| Baltā sētvija Bryonia alba L. |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Baltā sētvija (Bryonia alba) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Baltā sētvija (latīņu: Bryonia alba) - daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru. Vītnes vienkāršas, dažreiz zarainas. Lapas pamīšus, staraini daivainas, ar matiņiem un dziļu sirdsveida pamatu; daivas smailas, ar nevienādi zobainu malu. Ziedi zaļganbalti, vīrišķie uz gara kāta, sakopoti pa 7 - 15 ķekaros, sievišķie - vairogveida ziedkopās. Augs vienmājnieks. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis apaļa, melna, sulīga oga.
Baltā sētvija savvaļā aug Vidusjūras apgabalā un Rietumāzijā. Latvijā sastopams reti. Aug nezālienēs.
- Ārstniecības augs. Augs ir indīgs, satur glikozīdus - brionīnu, brionidīnu, brionicīnu un brionolu; fitosterīnus, cieti, miecvielas, organiskās skābes un sveķveida vielu briorezīnu. Baltās sētvijas glikozīdu summa mazina sāpju sajūtu, tonizē sirds muskulatūru un paaugstina asinsspiedienu[1].
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"
 |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
