Baltazars Bergmanis (mācītājs)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mācītāju. Par juristu skatīt rakstu Baltazars Bergmanis.
Baltazars Bergmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1703. gada 2. decembrī
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1768. gada 31. martā (64 gadi)
Bukulti (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis

Baltazars Bergmanis (vācu: Baltasar Bergmann, 1703–1768) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltazars Bergmanis dzimis 1703. gada 2. decembrī Rīgas tirgotāja Palma Bergmaņa (1672-1751) un viņa sievas Kristīnes, dzim. Jēnigas, ģimenē.

Studēja medicīnu Jēnas un Vitenbergas universitātēs, kur 1725. gadā ieguva filozofijas doktora grādu, bet pēc tam Leipcigas universitātē studēja teoloģiju un ieguva teoloģijas maģistra grādu. Ap 1726. gadu viņš atgriezās dzimtenē un tika iecelts par Skujenes luterāņu draudzes mācītāju. Skujenē uzrakstīja katehismu latviešu valodā.

1734. gada 1. oktobrī viņš ieguva luterāņu mācītāja vietu Bukultu jeb Ādažu (Neuermühlen) draudzē, kur kalpoja līdz savai nāvei 1768. gada 31. martā.

Bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācītājs Baltazars Bergmanis bija precējies ar Rīgas tirgotāja meitu Annu Elizabeti Depkinu (1712-1784). Viņiem bija 13 bērni:[1]

  1. Baltazars Bergmanis (1736-1789)
  2. Ģertrūde Elizabete (1737-1825)
  3. Anna Kristīne (1739-1740)
  4. Bartolomejs (1738-1738)
  5. Ambrozijs Bergmanis (1740-1784)
  6. Sofija Katrīna (1741-1809)
  7. Doroteja Margarēta (1742-1821)
  8. Anna Hedviga (1744-1825)
  9. Kristīne Sabīne (1745-1827)
  10. Johans (1746-1746)
  11. Marija Šarlote (1747-1748)
  12. Gustavs fon Bergmanis (1749-1814)
  13. Liborijs fon Bergmanis (1754-1823)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]