Leipciga

Leipciga
Leipzig
—  pilsēta  —
Vecais Leipcigas rātsnams
Karogs Ģerbonis
Leipciga
Koordinātas: 51°20′″N 12°23′″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Saksija
Reģions	Leipcigas reģions
Rakstos	1015. gadā
Platība
- pilsēta	297,60 km²
Iedzīvotāji (2011. gada 31. decembrī)
- pilsēta	531 809
- blīvums	1 787/km²
- aglomerācijā	3 500 000
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	04001-04357
Mājaslapa: leipzig.de

Leipciga (vācu: Leipzig, izrunā: [ˈlaɪ̯pt͡sɪç]) ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Saksijā (pirms Otrā pasaules kara Leipcigā bija ap 750 000 iedzīvotāju). Ekonomikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs.

Jau viduslaikos Leipciga bija slavena ar savu gadatirgu. Leipcigai ir liela nozīme Vācijas zinātnes un kultūras vēsturē, jo kopš 1409. gada šeit atrodas viena no ievērojamākām Vācijas universitātēm, kurā darbojušies daudzi vācu zinātnes un kultūras dižgari. Kopš 1912. gada Leipcigā atrodas Vācijas Nacionālā bibliotēka (Deutsche Bücherei). Sens grāmatrūpniecības centrs.

Leipcigā dzimuši: Gotfrīds Leibnics, Rihards Vāgners, Klāra Šūmane, Kārlis Lībknehts, Makss Bekmans, Valters Ulbrihts.

Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: Johans Sebastians Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Verners Heizenbergs, Fēlikss Mendelsons-Bartoldi, Augusts Mēbiuss, Frīdrihs Nīče, Vilhelms Ostvalds, Roberts Šūmans.

Vēsture

Leipciga pirmoreiz rakstos minēta 1015. gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165. gadā. 1409. gadā nodibinot Leipcigas universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru.

1813. gadā Leipcigas apkārtnē notika Leipcigas kauja, saukta arī par Tautu kauju, starp Napoleona un t.s. Sestās koalīcijas spēkiem.

1838. gadā Leipcigā tika atklāta pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga - Drēzdene), un Leipciga turmākajos gados kļūst par lielu dzelzceļa mezglu.

1863. gada 23. maijā Leipcigā Ferdinanda Lasalla vadībā tika nodibināta ADAV (Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein) - pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā.

1933. gadā pilsētā notika Leipcigas process pret Reihstāga ēkas iespējamiem dedzinātājiem.

Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945. gada 20. aprīlī ieņēma ASV armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca PSRS okupācijas zonā.

1898. gadā Leipcigā izcēlās t.s. Pirmdienas demonstrācijas, kuras bija sākums Vācijas atkalapvienošanai.