Leipciga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leipciga
Leipzig
—  pilsēta  —
Leipciga centrs
Leipciga centrs
Flag of Leipciga
Karogs
Leipciga
Ģerbonis
Leipciga
Red pog.png
Leipciga
Koordinātas: 51°20′N 12°23′E / 51.333°N 12.383°E / 51.333; 12.383Koordinātas: 51°20′N 12°23′E / 51.333°N 12.383°E / 51.333; 12.383
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Flag of Saxony.svg Saksija
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Rakstos 1015. gadā
Platība
 - pilsēta 297,60 km²
Iedzīvotāji (2012)
 - pilsēta 520 838
 - blīvums 1 750,1/km²
 - aglomerācijā 3 500 000
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 04001-04357
Mājaslapa: www.leipzig.de

Leipciga (vācu: Leipzig, izrunā: [ˈlaɪ̯pt͡sɪç]) ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Saksijā (pirms Otrā pasaules kara Leipcigā bija ap 750 000 iedzīvotāju, šobrīd mazāk). Ekonomikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs.

Jau viduslaikos Leipciga bija slavena ar savu gadatirgu. Leipcigai ir liela nozīme Vācijas zinātnes un kultūras vēsturē, jo kopš 1409. gada šeit atrodas viena no ievērojamākām Vācijas universitātēm, kurā darbojušies daudzi vācu zinātnes un kultūras dižgari. Kopš 1912. gada Leipcigā atrodas Vācijas Nacionālā bibliotēka (Deutsche Bücherei). Pilsēta ir arī sens grāmatrūpniecības centrs.

Leipcigā atrodas Vācijas Federālā administratīvā tiesa (Bundesverwaltungsgericht).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leipciga pirmoreiz rakstos minēta 1015. gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165. gadā. 1409. gadā nodibinot Leipcigas universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru.

1813. gadā Leipcigas apkārtnē notika Leipcigas kauja, saukta arī par Tautu kauju, starp Napoleona un t.s. Sestās koalīcijas spēkiem.

1838. gadā Leipcigā tika atklāta pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga—Drēzdene), un Leipciga turpmākajos gados kļuva par lielu dzelzceļa mezglu.

1863. gada 23. maijā Leipcigā Ferdinanda Lasalla vadībā tika nodibināta ADAV (Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein) — pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā.

1933. gadā pilsētā notika Leipcigas process pret Reihstāga ēkas iespējamiem dedzinātājiem.

Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945. gada 20. aprīlī ieņēma ASV armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca PSRS okupācijas zonā.

1898. gadā Leipcigā izcēlās t.s. Pirmdienas demonstrācijas, kuras bija sākums Vācijas atkalapvienošanai.

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Leipcigas atrodas kompāniju BMW un Porsche ražotnes, kā arī DHL Express un Amazon.com loģistikas centrs. Leipcigas pievārtē atrodas klavieru ražošanas kompānija Blüthner.

Izglītība, kultūra, tūrisms un sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas 1409. gadā dibinātā Leipcigas Universitāte (Universität Leipzig) un Leipcigas Mūzikas un teātra universitāte (Hochschule für Musik und Theater "Felix Mendelssohn Bartholdy" Leipzig). Šeit etrodas trīs Makša Planka biedrības institūti un divi Fraunhofera biedrības institūti.

Pie Sv. Toma baznīcas darbojas 121. gadā dibinātais zēnu koris Thomanerchor. Gewandhaus koncertzāle ir Gewandhaus orķestris (Gewandhausorchester Leipzig) mājvieta. Notiek viens no lielākajiem gotiskās mūzikas festivāliem Wave-Gotik-Treffen.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leipciga ir komponista Johana Kristofa Frīdriha Baha (Johann Christoph Friedrich Bach, 1732-1795), Makša Bekmaņa (Max Beckmann, 1884-1950), komponista Hansa Eislera (Hanns Eisler, 1898-1962), politiķa Manfrēda Gerlaha (Manfred Gerlach, 1928-2011), zinātnieka Teodora Grothusa (Theodor Grotthuß, 1785-1822), biofiziķa Bernarda Kaca (Bernard Katz, 1911-2003), mūziķa Bila Kaulica (Bill Kaulitz, 1989), filozofa Gotfrīda Leibnica (Gottfried Wilhelm Leibniz, 1646-1716), politiķa Kārļa Lībknehta (Karl Liebknecht, 1871-1919), mūziķa Tila Lindemana (Till Lindemann, 1963), mūziķes Klāras Šūmanes (Clara Schumann, 1819-1896), politiķa Valtera Ulbriha (Walter Ulbricht, 1893-1973) un komponista Riharda Vāgnera (Richard Wagner, 1813-1883) dzimtā pilsēta.

Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: Johans Sebastians Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Verners Heizenbergs, Fēlikss Mendelsons, Augusts Mēbiuss, Frīdrihs Nīče, Vilhelms Ostvalds, Roberts Šūmans.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]