Baltijas stacija (Tallina)
| — Stacija — | |
|---|---|
 | |
  Baltijas stacija  Baltijas stacija | |
| Pamatinformācija | |
| Atklāta | 1870. gadā |
| Vēsturiskie nosaukumi | Balti Jaam |
| Stacijas tips | pasažieru |
| Arhitekts | P. Ašastins, L. Lohanova |
| Platformu skaits | 7 |
| Sliežu ceļi | 12 |
| Atrašanās vieta | |
| Adrese |
Toompuiestee 37, 10133 Tallinn |
| Koordinātas | 59°26′23.82″N 24°44′13.74″E / 59.4399500°N 24.7371500°EKoordinātas: 59°26′23.82″N 24°44′13.74″E / 59.4399500°N 24.7371500°E |
| Attālums līdz Rīgai | 441 km |
Baltijas stacija (igauņu: Balti jaam) ir galvenais pasažieru dzelzceļa satiksmes terminālis Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Baltijas stacija apkalpo kā piepilsētas elektrisko vilcienu maršrutus, tā starppilsētu dīzeļvilcienu un starptautisko ekspresvilcienu maršrutus.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltijas stacijas rašanās saistāma ar dzelzceļa līnijas Paldiski (Baltijas Osta) - Rēvele - Sanktpēterburga izbūvi un tai jau sākotnēji tika paredzēta līnijas galvenās stacijas loma. Stacijas svinīgā atklāšana notika 1870. gada 24. oktobrī (5. novembrī pēc jaunā stila).
Jau drīz pēc Igaunijas valstiskās neatkarības iegūšanas sākās pirmā elektrificētā dzelzceļa iecirkņa izbūve posmā Tallina — Pēskila. Dzelzceļa līnijas modernizācija sākās 1923. gadā, bet jau 1924. gada 21. septembrī tā tika nodota ekspluatācijā, tādējādi kļūstot par pirmo elektrificēto dzelzceļa līniju Baltijas valstīs.
1928. gadā Baltijas stacijā tika izbūvēti peroni piepilsētas līniju apkalpošanai, bet dzelzceļa iecirknim Tallina - Nemme tika izbūvēts otrais ceļš.
1930. gados preču pārkraušanai tika izbūvēta preču stacija Tallinas Kopli rajonā. Nojaukto noliktavu vietā Baltijas stacijas teritorijā tika izbūvēti rezerves ceļi pasažieru vagoniem.
Sarkanās armijas atkāpšanās laikā Baltijas stacija 1941. gada vasarā tika pilnībā nopostīta.
Vilcienu kustība posmā Tallina - Nemme tika atjaunota 1944. gada 23. septembrī, pēc dažām dienām elektriskie vilcieni kustību uzsāka arī līdz Keilas stacijai, bet dzelzceļa līnijas rekonstrukcija posmā Tallina - Pēskila turpinājās vēl līdz pat 1946. gadam.
1945. gadā Baltijas stacija tika daļēji atjaunota.
1962. gadā tika izbūvētas monolītas pasažieru nojumes tieši pretī dzelzceļa platformām, bet stacijas galvenā ēka saskaņā ar Ļeņingradas arhitektu Ašastina un Lohanovas 1965. gadā izstrādāto projektu[1] tika nodota ekspluatācijā 1967. gadā.
Vilcienu satiksme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltijas stacijā ienākošos un izejošos vilcienus apkalpo valsts dzelzceļa kompānija Elron, kā arī A/S GoRail, kas apkalpo starptautiskos maršrutus.
Elektrovilcienu satiksme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tallina—Pēskila—Tallina. Pirmā elektrificētā dzelzceļa līnija Igaunijā un Baltijas valstīs. Līnijas kopgarums - 11 km (pilnībā iekļaujas Tallinas pilsētas robežās) Visas 9 līnijas pieturas atrodas tarifikācijas zonā A .
- Tallina—Keila—Tallina. Pasažieru pārvadājumi maršrutā uzsākti 1958. gada jūlijā. Līnijas kopgarums - 26.1 km. Pieturu skaits dzelzceļa līnijā - 15.
- Tallina—Paldiski—Tallina. Pasažieru pārvadājumi maršrutā uzsākti 1961. gada novembrī. Līnijas kopgarums - 48 km. 1968. gadā Pakri pussala tika izveidota par speciālu slēgtu militāru zonu un Laokilas stacijā tika izbūvēts pasažieru kontrolpunkts, kas pasažieriem bez attiecīgās caurlaides nedeva tiesības ceļu turpināt. Pēc padomju karaspēka aiziešanas militārā zona un kontrolpunkts tika likvidēts. Pieturu skaits dzelzceļa līnijā - 21.
- Tallina—Rīsipere—Tallina. Pasažieru pārvadājumi maršrutā uzsākti 1981. gada septembrī. Līnijas kopgarums - 51 km. Pieturu skaits dzelzceļa līnijā - 21.
- Tallina—Kloga-Ranna—Tallina. Pasažieru pārvadājumi maršrutā uzsākti 1960. gada jūnijā. Līnijas kopgarums - 39 km. Pieturu skaits dzelzceļa līnijā - 18. Maršruts gandrīz pilnībā kopē dzelzceļa līniju Tallina-Paldiski, vien veidojot nelielu 3,1 km atzarojumu no dzelzceļa stacijas Kloga līdz galastacijai Kloga-Ranna.
- Tallina—Aegvīdu—Tallina. Pasažieru pārvadājumi maršrutā uzsākti 1978. gada augustā. Līnijas kopgarums - 56 km. Pieturu skaits dzelzceļa līnijā - 13.[2]
Dīzeļvilcienu satiksme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tallina—Rakvere
- Tallina—Narva
- Tallina—Tartu
- Tallina—Tartu—Valga
- Tallina—Rapla
- Tallina—Lelle
- Tallina—Tiri
- Tallina—Vīlande
GoRail starptautiskā dzelzceļa satiksme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apkārtne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltijas stacija atrodas Ziemeļu rajona (igauņu: Põhja-Tallinn) Kelmikilas daļā uz robežas ar Centra rajonu (igauņu: Kesklinna linnaosa), tiešā vecpilsētas tuvumā.
Blakus stacijas ēkai atrodas arī piepilsētas autobusu pietura, kā arī pilsētas autobusu, trolejbusu un tramvaju pieturas.
Stacijas teritorijā atrodas arī viesnīca Schnelli, Igaunijas valsts akciju sabiedrības Eesti Raudtee galvenā biroja ēka un dzelzceļa vēstures eksponāts - 1953. gadā Kolomnas rūpnīcā būvētā tvaika lokomotīve L-2317.[3]
Tiešā stacijas tuvumā atrodas Stacijas tirgus (igauņu: Balti Jaama turg), bet vecpilsēta ir viegli sasniedzama, izmantojot gājēju tuneli zem Toompuiestee ielas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Таллин
- ↑ «About Us». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. septembrī. Arhivēts 2012. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Eesti Raudtee peamaja naabrust ehib auruvedur - Eesti Päevaleht
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltijas stacija.- Stacijas mājas lapa
- Vietējās vilcienu satiksmes operatora Edelaraudtee mājas lapa
- Piepilsētas elektrovilcienu operatora Elektriraudtee mājas lapa
- Starptautiskās dzelzceļa satiksmes operatora GoRail mājas lapa
 |
|
 | |
| uz Keilu | |
Lillekila 
| |
| uz Lelli | |
| Tallina-Veike
| |
| uz Tapu | |
| Kitsekila
|