Rēvele

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā.

Rēvele jeb Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13. gadsimta sākumam, kuras teritoriju tagad aizņem Harju apriņķis un Igaunijas galvaspilsēta Tallina. Galvenais pilskalns atradās Lindanisē (skandināvu: Lyndanisse vai Lindanäs, tagad - Tallinas Domkalns). Novgorodas hronikās Rēvele tika dēvēta par Kolivaņu (Колывань).

Vēsturiskais Tallinas nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz pat Igaunijas Republikas nodibināšanai 1918. gadā Tallinas oficiālais nosaukums bija "Rēvele" (vācu Reval, krievu Ревель).

Novadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rebala
  • Ocrielæ
  • Vomentakæ (Võhmataga)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu kartogrāfs Muhameds al-Idrisi 1154. gadā savā pasaules kartē Ziemeļeiropā atzīmējis "mazu pilsētu kā lielu pilskalnu" ar nosaukumu Qlwn jeb Qalaven , bet krievu hronikās dēvēta arī par Kolivanu (Колывань).

Livonijas krusta kari Rēveles zemi sasniedza 1219. gada februāra beigās, kad pēc Rīgas krustnešu aicinājuma, lai pakļautu vēl nekristīto Rēveles novadu un neļautu tās iedzīvotājiem sabiedroties ar Pleskavas krieviem. Karagājienā piedalījās Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns un krustnešu sabiedrotie līvi un leti, kuri iesauca šo karagājienu par "auksto karagājienu".

Tā paša gada jūnijā notika arī dāņu karaļa Valdemāra II karagājiens uz Rēveli, lai aizsteigtos priekšā Livonijas bīskapam Albertam, kristītu šo zemi un pakļautu to Lundas arhibīskapijai. Tagadējā Tallinas Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili" (Tallinu). Domstarpību rezultātā izcēlās kauja, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja pirmo Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Rīgenes ķēniņa brāļa Viclava vendu karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru un pakļāva Rēveles zemi savai varai.

Ziemeļigaunijas zemju piederība vēlāk bija galvenais domstarpību cēlonis starp Zobenbrāļu ordeni un Dānijas ķēniņu Valdemāru II. Izlīgums tika panākts tikai 1238.gadā pēc Saules kauja, kad ordenis tika apvienots ar Vācu ordeni. Pāvesta legāts Modenas Viļums panāca izlīgumu starp abām pusēm Stensbijas līgumā, kuru noslēdza Valdemārs II un Livonijas ordeņa mestrs Hermanis Balke. Dānijai tika nodota Rēveles, Harijas un Virijas, bet ordenis paturēja Jervas zemi. Šī robeža saglabājās līdz 1346. gadam, kad ordenis pēc Jurģa nakts sacelšanās apspiešanas atpirka to no dāņiem. Pēc Livonijas ordeņa bojāejas Livonijas karā Rēveles zeme līdz ar visu Ziemeļigauniju līdz Lielajam Ziemeļu karam nokļuva Zviedrijas pakļautībā. 1729. gadā to ieguva Krievijas impērija.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]