Pāriet uz saturu

Baltā sētvija

Vikipēdijas lapa
Baltā sētvija
Bryonia alba L.
Baltā sētvija (Bryonia alba)
Baltā sētvija (Bryonia alba)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaĶirbju rinda (Cucurbitales)
DzimtaĶirbju dzimta (Cucurbitaceae)
SugaBaltā sētvija (B. alba)
Baltā sētvija Vikikrātuvē

Baltā sētvija (latīņu: Bryonia alba) ir daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru. Vītnes vienkāršas, dažreiz zarainas. Lapas pamīšus, staraini daivainas, ar matiņiem un dziļu sirdsveida pamatu; daivas smailas, ar nevienādi zobainu malu. Ziedi zaļganbalti, vīrišķie uz gara kāta, sakopoti pa 7 - 15 ķekaros, sievišķie - vairogveida ziedkopās. Augs vienmājnieks. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis apaļa, melna, sulīga oga.

Baltā sētvija savvaļā aug Vidusjūras apgabalā un Rietumāzijā. Latvijā sastopams reti. Aug nezālienēs.

  • Indīgs augs. Satur brionīnu. Pieaugušam cilvēkam letāla deva ir 40 sētvijas ogu.[1][2]
  • Ārstniecības augs. Satur glikozīdus - brionīnu, brionidīnu, brionicīnu un brionolu; fitosterīnus, cieti, miecvielas, organiskās skābes un sveķveida vielu briorezīnu. Baltās sētvijas glikozīdu summa mazina sāpju sajūtu, tonizē sirds muskulatūru un paaugstina asinsspiedienu[3].
  1. Oregon Dept. of Agriculture. «White bryonia». ODA Plant Division, Noxious Weed Control. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. Oktobris. Skatīts: 2012. gada 10. februāris. (angliski)
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 3. februārī.
  3. H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]