Urāliešu valodas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Urāliešu valodu ciltskoks

Urāliešu valodu virsaime sastāv no somugru un samodiešu valodu saimēm. Šī ir viena no mazākajām valodu saimēm pasaulē, sastāv no 30 valodām, kurās runā apmēram 20 miljoni cilvēku. Valstis, kurās ir lielākais skaits urāliešu valodu runātāju, ir Ungārija, Somija, Krievija, Igaunija, Norvēģija un Zviedrija. Ungāru valodu lieto arī Transilvānijas, Banatas (Rumānija) un Vojevodinas (Serbija) iedzīvotāji. Virsaimes nosaukums "Urāliešu" ir cēlies no Urālu kalniem, atbilstoši vienai no versijām par urāliešu valodu izcelsmes vietu.

Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulas ar dotajiem vārdiem parāda vienotu urāliešu valodu radniecības pakāpi. Somu, igauņu, lībiešu un vepsu valodas vārdi parāda ļoti ciešu valodu radniecību, kamēr samojedu grupas ņencu un selkupu valodas ar zināmu kopējo radniecību parāda lielas atšķirības no, piemēram, igauņu valodas. Hantu valodas vārdi skaidri parāda ciešo līdzību ar ungāru valodu, jo abas valodas ir ugru valodas apakšgrupā. Šīs līdzības ir viegli pamanīt, bet salīdzinošā valodniecība ir tā, kas tehniskā veidā izveido sistēmu, kā to padarīt pamanāmu.

Galvenais šo tabulu avots ir Karolu Redes (Károly Rédei) "Urāliešu vispārējās etimoloģijas vārdnīca" (1988). Saīsinājums SU apzīmē Somugru pirmvalodu. Urāliešu valodas veido divi lieli zari - somugru un samodiešu valodas. Rekonstruēt kopējās proto-urāliešu (PU - urāliešu pirmvalodas) vārdus ir ļoti sarežģīti, tā ka pirmvalodas vārdi no samodiešu valodām ir attiecināmi tikai uz proto-urāliešu vārdiem, lielāko daļu atstājot tikai kā somugru pirmvalodas vārdu.

Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums I: Lietvārdi

Nozīme Somu Igauņu Lībiešu Vepsu Sāmu Erzu Mariešu Udmurtu Komiešu Hantu Mansu Ungāru Ņencu Selkupu PU
acis (acs) silmä silm sīlma sil'm čalbme sel'me činca . sin sem šäm szem sew sai *silmä
sirds sydän süda sidā südäin' tšade sedej šüm sulem selem šem šäm szív sej sid' *sidä-mз
galva pää pea . . puŋ pom . päŋ fej, fő . . *päŋe (SU)
roka käsi käsi kež käzi gietta ked kit ki ki köt, ket kät kéz . . *käte (SU)
asinis veri veri ver veri varra ver wər ver vir wer wür vér . . *wire (SU)
kāja jalka jalg jālga jaug juolge jalgo jal . . . . g-yalog . . *jalka (SU)
zivs kala kala kalā kala guolle kal kol . . kul kol hal χale kel *kala
pele hiiri hiir īr hir’ čejer . šir šyr jönkər täŋker egér . . . *šiŋer (SU)
koks puu puu pu . pu pu pu . -pe fa pa po . *puwe
ledus jää jää jeij jieegŋa ej ij je ji jöŋk jöŋk jég . . . *jäŋe (SU)
ūdens vesi vesi vež vezi ved wət vu va . wit víz wit yt . *wete
māja kota koda kuodā goatte kudo kuδə ka, ko ka, ko kat . ház . . . *kota (SU)

Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums I: Darbības vārdi, Skaitļa vārdi, vietniekvārdi

Nozīme Somu Igauņu Lībiešu Vepsu Sāmu Erzu Mariešu Udmurtu Komiešu Hantu Mansu Ungāru Ņencu Selkupu PU
iet mene mine manna lǟdõ mända . mije min mun men min men-ni min men-da *mene
zināt tunte tunde tieudõ teta dow'da . . todi ted . . tud-ni tumta (tymne) *tumte
dot anta anda āndõ antta . ando . ud ud . . ad-ni . . *amta (SU)
viens yksi üks ikš üks’ ok'ta vejke ik(te) ok et it ük egy . . *ikte (SU)
divi kaksi kaks kakš kaks' guokte kavto kok kik kik kät kit két, kettő . . *kakta (SU)
trīs kolme kolm kuolm kuome golbma kolmo kəm kwin kujim koləm korəm három . . *kolme (SU)
četri neljä neli nēļa nell’ njaelje nile nəl nil nol nelə nili négy . . *neljä (SU)
pieci viisi viis vīž viž vitta vete wəc vit vit wet ät öt . . *witte (SU)
seši kuusi kuus kūž kuz' gut'ta koto kut kwat' kvat kut kat hat . . *kutte (SU)
simts sata sada sadā sada čuotte sado šüδə su so sat šat száz . . *sata (SU)
kas ken ke(s) kis gi, kä ki ke, kü kin kin . . ki . . . *ke, ki (SU)

Urāliešu skaņu atbilsmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dotās etimoloģijas rāda dažu urāliešu skaņu atbilsmes, šeit, somu un ungāru valodas skaņu atbilsmes

  • somu /p-/ atbilst ungāru /f-/ (piemēram, puu:fa)
  • somu /k-/ pirms /a/ un /o/ atbilst ungāru /h-/ (piemēram, kala:hal), citos gadījumos somu /k-/ ungāriem paliek /k-/ (piemēram, käsi:kéz)
  • somu /-t-/ atbilst ungāru /-z/ (piemēram,. sata:száz)
  • somu /-nt-/ atbilst ungāru /-d-/ (piemēram, tunte:tud)
  • somu /s-/ atbilst ungāru /sz-/ vai /Ø-/ (piemēram, silmä:szem, syli:öl), kas norāda uz to, ka šis somu /s/ ir radies no diviem atšķirīgiem /s/, kuru atšķirība ungāru valodā vēl iraidra.

Pēc šiem un citiem novērojumiem var plaši rekonstruēt proto-urāliešu fonēmas (skaņas). Urālistikā pastāv uzskats, ka somu valodā pamatā ir saglabājušies proto-urāliešu līdzskaņi, bet ungāru valodā to vietā parādās jauninājumi. Savukārt senos proto-urāliešu patskaņus var atrast sāmu valodā.