Tjurku valodas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss.

Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, kurās runā ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Tjurku valodas ar oficiālas valodas statusu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Turku valoda ir valsts valoda Turcijā. Turku valodā runā ~75 miljoni cilvēku pasaulē (~65 miljoniem tā ir dzimtā) un ~10 miljoniem cilvēku tā ir otrā valoda. Turku valodu runā arī Kiprā, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Vācijā, Grieķijā, Kosovā, Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā un citās valstīs, kurās ir ievērojami liela turku diaspora.

Osmaņu turku valoda bija turku valodas paveids, kas tika lietota kā administratīvā un literārā valsts valoda Osmaņu impērijā. Līdz 1928. gadam lietoja Osmaņu turku alfabētu (lielā mērā tāds pats kā arābu alfabēts). Kopš Turcijas Republikas proklamēšanas, valodā tiek izskausti persiešu un arābu valodas elementi un tiek lietots latīņu alfabēts. Valodai bija trīs paveidi:

Autonomo teritoriju valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mirušās tjurku valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārdu piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārdu salīdzinājums lielākajās tjurku valodās:

Latviešu valoda Osmaņu turku valoda Turku valoda Turkmēņu valoda Tatāru valoda Kazahu valoda Uzbeku valoda Uiguru valoda
māte ana anne ene ana ana ona ana
deguns burun burun burun borın murιn burun burun
roka qol kol qol qul qol qo‘l kol
ceļš yol yol ýol yul jol yo‘l yol
zeme topraq toprak topraq tufraq topıraq tuproq tupraq
asins qan kan gan qan qan qon qan
pelni kül kül kül köl kül kul kül
ūdens sub su suw su suw suv su
balts aq ak ak aq aq oq aq
melns qara kara gara qara qara qora qara
sarkans qızıl kızıl qyzyl qızıl qızıl qizil qizil
debess kök gök gök kük kök ko‘k kök