Beslana
| Beslana | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Беслан Беслæн | ||
 Beslanas dzelzceļa stacija | ||
| ||
  Beslana .svg) Beslana  Beslana | ||
| Koordinātas: 43°11′N 44°33′E / 43.183°N 44.550°EKoordinātas: 43°11′N 44°33′E / 43.183°N 44.550°E | ||
| Valsts |
 Krievija | |
| Republika |
 Ziemeļosetija-Alānija | |
| Dibināta | 1847. gadā | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 23,17 km2 | |
| Augstums | 484 m | |
| Iedzīvotāji (2018)[1] | ||
| • kopā | 37 029 | |
| • blīvums | 1 598,1/km² | |
| Laika josla | MSK (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | 363020, 363021, 363023–363027, 363029 | |
| Tālruņu kods | +7 86737 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Beslana Vikikrātuvē | ||
Beslana (krievu: Беслан, osetīnu: Беслӕн) ir pilsēta, Pravoberežnija rajona administratīvais centrs Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā Krievijas Federācijā. Atrodas 29 km attālumā no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, netālu no robežas ar Ingušijas republiku. 2010. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 36,7 tūkstošus, padarot to par trešo lielāko republikas pilsētu aiz Vladikaukāzas un Mozdokas. Dibināta 1847. gadā, pilsēta kopš 1950. gada.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Beslanu 1847. gadā dibināja osetīnu kolonisti, un vietējā feodāļa Beslana Tulatova vārdā to neoficiāli sauca par Beslanikau ("Beslana ciematu"). Oficiālos dokumentos ciemats tomēr bija pazīstams pēc Tulatova uzvārda kā Tulatovo vai Tulatovskoje. 1941. gadā to pārdēvēja par Iristonu. Otrā pasaules kara laikā 1942.-1943. gadā Vērmahts mēģināja to ieņemt pa Adigejas-Mozdokas līniju.
1950. gadā, kad ciemu pārveidoja par pilsētu un nosauca par Beslanu. 1961. gadā pilsētā notika masu nekārtības, kad ap 700 cilvēku protestēja pret cilvēku aizturēšanu. Milicija, mēģinot tās apspiest, sastapa bruņotu pretestību. Par šo incidentu tika tiesāti septiņi cilvēki.
Beslanas skolas ķīlnieku krīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Otro Čečenijas kara 2004. gada 1. septembrī Beslanas 1. skolu sagrāba 32 islāma teroristu grupa. Terora akts beidzās 3. septembrī ar asiņainu apšaudi starp teroristiem un Krievijas drošības spēkiem. Saskaņā ar oficiālajiem datiem apšaudēs bojā gāja 334 cilvēki, no kuriem 186 bija bērni, un vēl simtiem tika ievainoti. Nogalināja arī gandrīz visus ķīlnieku sagrābējus, bet vienu arestēja un viņam tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu.
Administratīvais un pašvaldības statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Beslana ir Pravoberežnija rajona administratīvais centrs un ir iekļauta rajonā (krievu: Бесланское городское поселение).
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Beslanā atrodas liela kukurūzas pārstrādes rūpnīca, kas izveidota 1940. gados. Pilsētā atrodas vairākas spirta un alkohola rūpnīcas.
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Beslana ir svarīgs dzelzceļa mezgls, kas atrodas uz līnijas no Rostovas pie Donas un Baku, un ir sākumpunkts tās atzarojumam uz Vladikaukāzu. Pie plsētas ir Beslanas lidosta.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Beslana atrodas apmēram 29 kilometrus uz ziemeļiem no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, un apmēram 1600 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas.
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2002. gadā pilsētas etniskais sastāvs bija šāds:
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viena no Beslanas skolām ir Ivana un Konstantīna Kanidisu skola, kas 2010. gadā nosaukta skolotāja Ivana Kanidisa un viņa dēla vārdā; skolotājs gāja bojā Beslanas skolas ķīlnieku krīzes laikā 2004. gadā. Skolas būvei Grieķijas un Norvēģijas valdības ar ANO Attīstības programmas starpniecību iemaksāja 2,5 miljonus eiro.
Vēl viena skola atrodas Kominternes ielā. Tā aizstāja 1. skolu, kas tika slēgta pēc ķīlnieku krīzes. Amatpersonas izvēlējās nedot numuru aizstājošajai skolai, kas atrodas pāri ielai no 1. skolas. Uzreiz pēc 1. skolas slēgšanas nodarbības tās bērniem tika pārceltas uz 6. skolu.
Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alans Dzagojevs (1990), Krievijas futbola Premjerlīgas futbolists.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beslana.
| ||||||||||
|