Rostova pie Donas

Ростов-на-Дону

Iedzīvotāji (2005)	1 074 482
Dibināta	1761.g
Pilsēta no	1797.g
Federācijas subjekts (субъект Федерации)	Rostovas apgabals
federālais apgabals (федеральный округ)	Dienvidu federālais apgabals
Mājaslapa	www.rostov-gorod.ru

Rostova pie Donas (krievu: Росто́в-на-Дону́) - pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidrietumos, netālu no Donas ietekas Azovas jūrā un Ukrainas robežas. Federālā apgabala un apgabala centrs. Liels rūpniecibas centrs (kombaini, helikopteri) un ostas pilsēta. Pilsēta ar vēsturisku armēņu minoritāti.

Vēsture

Jau senajos laikos Donas grīvā grieķi nodibina apmetni Tanaīsu (Τάναϊς), pašreizējās Azovas pilsētas vietā.

Tomēr Rostovas pie Donas vēsture sākas tikai 1761.gadā, kad krievi nodibina cietoksni, ko nosauc Rostovas mitropolīta Dmitrija vārdā.

1778.gadā Krimas armēņi, kuri pēc Katrīnas II pavēles tiek nometināti pie pilsētas, nodibina apmetni Jaunā Nahičevāna; tā kļūst par pilsētas sastāvdaļu XX.gs sākumā.

XIX.gs pilsēta izveidojas par lielu rūpniecības centru un otru lielāko (aiz Odesas) Krievijas ostu Melnās jūras baseinā.

Pilsoņu kara laikā Rostova pie Donas vairākas reizes pāriet dažādu naidīgu spēku rokās.

2.pasaules kara laikā Rostova pie Donas tiek gandrīz pilnīgi nopostīta, jo pilsētas ielās notiek intensīva karadarbība.

Cilvēki

Rostovas pie Donas centrālā tirgus ieeja

Rostovā pie Donas dzimuši:

• Georgijs Fļerovs - kodolfiziķis.
• Aleksandrs Kaidanovskis - aktieris.
• Aleksandrs Laktionovs - gleznotajs.
• Vladimirs Petļakovs - aviokonstruktors.
• Viktors Poņedeļņiks - futbolists.
• Sabīne Špīlreina - psihoanalītiķe.