Ziemeļosetija-Alānija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
Республика Северная Осетия-Алания
Республикӕ Цӕгат Ирыстоны-Алани
Novietojums
RussiaNorthOssetia-Alania2007-01.png
Simboli
Ziemeļosetijas karogs Ziemeļosetijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta:: Vladikaukāza
Oficiālā valoda:: krievu
osetīnu
Nacionālais sastāvs:: osetīni (62,70%)
krievi (23,19%)
Platība : 8 000 km²
Iedzīvotāju skaits: 704 400
Iedzīvotāju blīvums : 88,7/km²
Pilsētu skaits 1
Rajonu skaits 8
Federālais reģions:: Ziemeļkaukāza
Mājaslapa:: http://parliament.osetia.ru/

Ziemeļosetija-Alānija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Kabardiju-Balkāriju rietumos un zieneļrietumos, Stavropoles novadu ziemeļos, Čečeniju ziemeļaustrumos, Ingušiju austrumos, kā arī ar Gruziju (ieskaitot Dienvidosetiju) dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alanu vēsturiski apdzīvotā teritorija Ziemeļkaukāza stepēs (1770. gada karte, izmantojot ziņas no sengrieķu avotiem).

No 7. līdz 13. gadsimtam tagadējās Ziemeļosetijas teritorijā pastāvēja sarmatu Alanijas valsts, kas gāja bojā mongoļu uzbrukuma rezultātā (1238—1239). Alani patvērās Gruzijas teritorijā, kur 1326. gadā Gruzijas cars Georgijs V (გიორგი V ბრწყინვალე, Giorgi V Brtskinvale) ieņēma pēdējo alanu kontrolēto cietoksni Gori.

Pēc Krievu—persiešu kara (1722–1723) un Krievu—turku kara (1768—1774) Ziemeļkaukāzu inkorporēja Krievijas impērijas sastāvā. 1784. gadā Ziemeļkaukāza pārvaldei krievi nodibināja Vladikaukāzas cietoksni. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Ziemeļkaukāza teritorija ietilpa Kubaņas un Terekas apgabalos. Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu APSR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).

1924. gada 7. jūlijā Kalniešu APSR likvidēja un tās sastāvā izveidoja Ziemeļosetijas, Čečenu un Ingušu autonomos apgabalus, kā arī Vladikaukāza pilsētu un Sunžas kazaku apgabalu. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Ziemeļosetijas APSR. Otrā pasaules kara laikā Vērmahts 1942. gadā mēģināja ieņemt Vladikaukāzu.

1990. gada 20. jūnijā tika Ziemeļosetijas PSR, ko 1994. gada novembrī oficiāli pārdēvēja par Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku.

Ziemeļosetijas-Alānijas ainava

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas pilsētu izvietojums; trenkrakstā — republikas centrs)