Bezdelīgu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bezdelīgu dzimta
Hirundinidae (Vigors, 1825)
Bezdelīga (Hirundo rustica)
Bezdelīga (Hirundo rustica)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae)

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir apmēram 83 sugas, kas sistematizētas 19 ģintīs un 2 apakšdzimtās. Pazīstamākā putnu suga dzimtā ir bezdelīga.

Bezdelīgu dzimtas putni ir izplatīti visā pasaulē. Tie ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā ir sastopamas 3 bezdelīgu dzimtas sugas: bezdelīga (Hirundo rustica), mājas čurkste (Delichon urbica) un krastu čurkste (Riparia riparia). [1] Pastāv viedoklis, ka bezdelīgu dzimta ir cēlusies Āfrikā. Arī mūsdienās vislielākā sugu dažādība ir sastopama Āfrikā.[2] Bezdelīgu dzimtas putni mājo arī okeānu salās. Eiropas un Ziemeļamerikas sugas ziemas periodā migrē tālus ceļus uz dienvidiem, toties Rietumāfrikas un Dienvidāfrikas bezdelīgu dzimtas putni ir nometnieki un nemigrē vispār. Dažu sugu izdzīvošana ir apdraudēta līdz ar cilvēku saimnieciskās darbības paplašināšanos, bet ir sugas, kas ir ieguvušas papildus izdzīvošanas iespējas, izmantojot cilvēku radīto vidi.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezdelīgu dzimtas putniem knābis ir plats un īss, attēlā krastu čurkste (Riparia riparia)

Bezdelīgu dzimtas putniem ir raksturīga ķermeņa forma, kas atšķiras no pārējiem dziedātājputniem.[3] Tā ir slaida un pielāgota ātrai lidošanai, ar gariem, smailiem spārniem, jo bezdelīgu dzimtas putni kukaiņus medī lidojumā. Ķermenim ir izcila pludlīniju forma, kas nodrošina ekonomisku lidojumu. Bezdelīgu dzimtas putni lidošanai patērē 50 - 75% mazāk enerģijas kā citi līdzīga izmēra putni. Tie pamatā lido ar ātrumu 30 - 40 km/st, lai gan īsās distancēs spēj sasniegt 50 - 65 km/st.

Bezdelīgu dzimtas putniem ir īsi knābji, spēcīgi žokļi un plats mutes atvērums. To ķermeņa garums ir apmēram 10 - 24 cm, svars 10 - 60 g. Spārni gari un smaili, ar 9 lidspalvām. Garajā astē ir 12 spalvas. Astes forma ir dziļi šķelta. Tā nodrošina lieliskas manevrēšanas spējas gaisā, kā arī tā ir svarīgs pretējā dzimuma piesaistīšanas atribūts. Tēviņiem astes ir garākas nekā mātītēm.[3] Piemēram, bezdelīgas tēviņa aste ir par 18% garāka nekā mātītei. Mātītes priekšroku dod tēviņiem ar garākām astēm.[4] Bezdelīgu dzimtas putniem kājas ir īsas, pēdas ar pirkstiem ir piemērotas, lai pieķertos zaaram un pie tā stingri turētos, nevis, lai staigātu. Pirksti, kas vērsti uz priekšu, pie pamatnes ir savienoti. Bet tas nenozīmē, ka bezdelīgu dzimtas putni nevar staigāt, tie to dara un tie māk arī skriet, tikai gaita ir neveikla.[5] Piemēram, upes čurkstes (Pseudochelidon), salīdzinot ar pārējiem bezdelīgu dzimtas putniem, ir daudz spēcīgākas un masīvākas un labāk piemērotas staigāšanai.[3]

Visbiežāk bezdelīgu dzimtas putni ir melnā vai tumši zaļā krāsā augšpusē un baltā vai rudā krāsā no apakšas. Starp dzimumiem ir nelielas atšķirības vai to no vispār. Visizplatītākā atšķirība ir tēviņu garākās astes. Mazuļi izšķiļas kaili, akli un nevarīgi. Jaunajiem putniem apspalvojums ir mazāk košs, pelēcīgāks, salīdzinot ar pieaugušajiem putniem.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezdelīgu dzimtas putnu tēviņi mātītes uzmanību cenšas piesaistīt ar veikla lidojuma demonstrējumu
Klinšu bezdelīga (Petrochelidon pyrrhonota) būvē ligzdu no dubļiem

Bezdelīgu dzimtas putni ļoti labi lido, tās medī kukaiņus lidojumā, kā arī tēviņš piesaista mātes uzmanību. Dažas sugas ir teritoriālas, piemēram, mangrovju bezdelīga (Tachycineta albilinea), bet citas nav. Kopumā tēviņš izvēlas ligzdas vietu, bet pēc tam piesaista mātītes uzmanību, dziedot un lidojot. Teritorijas lielums ir atkarīgs, kādai sugai pieder bezdelīga. Ir sugas, kuras ligzdo kolonijās. Pēc putnēnu izaudzināšanas ziemas periodā dažas sugas veido lielus barus, kas arī naktī kopīgi nakšņo. Tādā veidā bars sevi pasargā no plēsīgajiem putniem. Šādi nakšņojošie bari var būt ļoti lieli. Nigērijā ir ticis novērots milzīogs bezdelīgu bars, kurā sapulcējās apmēram 1,5 miljoni putnu. Sugām, kas neveido barus, jaunie putni kādu laiku uzturas kopā ar vecākiem nelielos ģimeņu baros.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa bezdelīgu dzimtas putnu barojas ar kukaiņiem, tos noķerot lidojumā.[3] Reizēm kukaiņi tiek uzlasīti arī uz koku zariem un uz zemes. Dažas sugas medī augstāk gaisā, citas tuvāk zemei. Medīti tiek lielākā daļa lidojošo kukaiņu. Ir sugas, kuras ir izvēlīgākas un kuras medī tikai lielākos kukaiņus, nevis katru kas lido tuvumā.[6] Bezdelīgu dzimtas putni arī izvairās no atsevišķiem kukaiņiem, pamatā no dzelošiem kukaiņiem, kā lapsenes un bites. Dažas sugas bez kukaiņiem papildus barojas ar augļiem un augiem. Dažas Āfrikas sugas barojas arī ar akāciju koku sēklām, bet lielā svītrainā bezdelīga (Hirundo cucullata) ar akāciju sēklām baro pat savus putnēnus.[3]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primitīvākās sugas ligzdo piemeklētās alās, piemēram, dzeņa pamestos dobumos, bet citas augsnē alas izrok pašas, piemēram, upju stāvkrastos.[3] Bet, piemēram, bezdelīgu ģints (Hirundo) sugas ligzdas būvē no dubļiem no nokrišņiem un plēsējiem pasargātās vietās. Visbiežāk stāvkrastu alu sugas veido ligzdojošas kolonijas. Dubļu ligzdas būvē pāris kopīgi, kā arī ala tiek rakta kopīgi.

Bezdelīgu dzimtas putni veido monogāmus pārus. Turklāt sugām, kas nemigrē, pāris palliek kopā visu gadu, arī laikā, kad neaudzina bērnus. Migrējošās sugas lielākā daļa katru gadu atgriežas iepriekšējas ligzdas vietā, un izvēlas to pašu vietu, ja tā ir bijusi veiksmīga. Putni, kas ligzdo pirmo reizi, ligzdai vietu piemeklē savu vecāku ligzdas tuvumā. Visi bezdelīgu dzimtas putni agresīvi un bezbailīgi apsargā ligzdas teritoriju pret ienaidniekiem Dējumā vidēji ir 4 - 5 olas mērenās joslas sugām un 2 - 3 olas tropu sugām. Tās visbiežāk ir baltas, bet dažām sugām olas ir ar raibumiņiem. Dažām sugām olas perē abi dzimumi, bet dažām tikai mātītes, tomēr arī šo sugu tēviņi sēž uz olām, kamēr mātīte izlidojusi baroties. Atkarībā no sugas putnēni šķiļas pēc 10 - 21 dienas, bet visbiežāk pēc 14 - 18 dienām. Tie izšķiļas kaili un nevarīgi. Acis ir aizvērtas, un tās atveras pēc 10 dienām. Jau pēc dažām dienām putnēniem sāk augt spalvas, bet vecāki tos baro līdz tie spēj paši baroties. Kopumā bezdelīgu dzimtas putni attīstās lēnāk nekā citi dziedātājputni. Vecāki parasti nebaro putnēnus ar vienu kukaini, bet saķer un izveido kukaiņu lodi, kurā ir apmēram 10 - 100 kukaiņi.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. bezdelīgu dzimta (Hirundinidae)
  2. Turner, Angela; Rose, Chris (1989). Swallows and martins: an identification guide and handbook. Houghton-Mifflin. ISBN 0-395-51174-7.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Turner, Angela (2004). "Family Hirundinidae (Swallows and Martins)". In Josep del Hoyo, Andrew Elliott, David A. Christie (eds). Handbook of the Birds of the World. Volume 9. Lynx Edicions. pp. 602–638. ISBN 84-87334-69-5.
  4. Møller, Anders pape (1992). "Sexual selection in the monogamous barn swallow (Hirundo rustica). II. Mechanisms of sexual selection". Journal of Evolutionary Biology 5 (4): 603–624. doi:10.1046/j.1420-9101.1992.5040603.x
  5. Gaunt, Abbot (1969). "Myology of the Leg in Swallows". Auk 86 (1): 41–53.
  6. Foraging Ecology and Diet Selectivity of Tree Swallows Feeding Nestlings

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]