Nigērija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nigērijas karogs Nigērijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaArise, O Compatriots

Location of Nigērija
Galvaspilsēta Abudža
9°4′N 7°29′E
Lielākā pilsēta Lagosa
Valsts valodas Angļu
Valdība Federāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Gudlaks Džonatans
 -  Viceprezidents Namadi Sambo
Likumdevējs Nacionālā Asambleja
 -  Augšpalāta Senāts
 -  Apakšpalāta Pārstāvju palāta
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Dienvidu un Ziemeļu Nigērijas apvienošana 1914 
 -  Deklarēta un atzīta 1960. gada 1. oktobris 
 -  Republika deklarēta 1963. gada 1. oktobris 
Platība
 -  Kopā 923 768 km² (32.)
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. g. 170 123 740[1] (7.)
 -  2006. gada tautas skaitīšana 140 431 790 
 -  Blīvums 184,2/km² (71.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $413,402 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $2578[2] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $238,920 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1490[2] 
Džini koef. (2003) 43,7 
HDI (2011) 0,459 (156.)
Valūta Naira (₦) (NGN)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ng
Tālsarunu kods +234

Nigērija ir lielākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Nigērijas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs - valstī dzīvo ap 250 tautu. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, ibo, fulbi. Valsts strauji attīstās, izmantojot naftas atradnes Gvinejas līča piekrastē. Nigērija ir lielākā naftas ieguvēja Āfrikā. Valsts teritorijā ir arī dabasgāzes, akmeņogļu un alvas rūdas iegulas. Nigērijas ziemeļdaļā valda samērā sauss klimats, šeit audzē prosu, sorgo, zemesriekstus, kā arī aitas un liellopus - zebu. Nigēras upes ielejā audzē kokvilnu, tuvāk Gvinejas līcim - eļļaspalmas, kakaokokus. Nigērijas tropiskajos mežos aug kaučukaugi un dažādas vērtīgu koku sugas. Nigērijā ir vairākas hidroelektrostacijas, bet lielo pilsētu tuvumā arī termoelektrostacijas, kuras ražo nepieciešamo elektroenerģiju. Galvenās rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un naftas pārstrāde. Attīstīta ir pārtikas rūpniecība, īpaši daudz ir eļļas spiešanas fabriku, kā arī uzņēmumu, kas gatavo citrusu un ananasu konservus. Eļļu iegūst no zemesriekstiem un eļļaspalmām. Nozīmīga nozare ir kokvilnas audumu ražošana no vietējās kokvilnas. Kokapstrādes uzņēmumi no tropisko mežu koksnes ražo mēbeles, sērkociņus, celulozi, arī papīru. Nigērijā daudzi iedzīvotāji nodarbojas ar amatniecību. Katrai tautai un pilsētai ir raksturīgi savi amatniecības izstrādājumi. Kano pilsēta ir slavena ar safjānādas darinājumiem, Bida un Kano - ar groziem un paklājiem, kas pīti no rafijas palmu šķiedras, salmiem un niedrēm. Ilorinas iedzīvotāji ir izcili podnieki. Daudz ir zeltkaļu un sudrabkaļu.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit atradās eiropieši. Hausi, jorubi un ibo kopā veido lielāko daļu Nigērijas iedzīvotāju. Pārējie nigērieši pieder pie kādas no vairāk nekā 250 etniskajām grupām, kuras ne vien bagātina jau tā ļoti daudzveidīgo Nigērijas kultūru un mākslu, bet ir „iedalījušas” tās teritoriju pēc etniskās un valodas piederības. Turklāt iedzīvotājus šķir arī reliģiskā piederība: ziemeļos vairums cilvēku ir musulmaņi, bet dienvidos — kristieši vai tradicionālo ticējumu piekritēji.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Africa :: Nigeria. The World Factbook. Central Intelligence Agency (United States).
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Nigeria. International Monetary Fund. Atjaunināts: 20 April 2012.