Nigērija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nigērijas karogs Nigērijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaArise, O Compatriots

Location of Nigērija
Galvaspilsēta Abudža
9°4′N 7°29′E
Lielākā pilsēta Lagosa
Valsts valodas Angļu
Valdība Federāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Gudlaks Džonatans
 -  Viceprezidents Namadi Sambo
Likumdevējs Nacionālā Asambleja
 -  Augšpalāta Senāts
 -  Apakšpalāta Pārstāvju palāta
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Dienvidu un Ziemeļu Nigērijas apvienošana 1914 
 -  Deklarēta un atzīta 1960. gada 1. oktobris 
 -  Republika deklarēta 1963. gada 1. oktobris 
Platība
 -  Kopā 923 768 km² (32.)
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. g. 170 123 740[1] (7.)
 -  2006. gada tautas skaitīšana 140 431 790 
 -  Blīvums 184,2/km² (71.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $413,402 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $2578[2] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $238,920 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1490[2] 
Džini koef. (2003) 43,7 
HDI (2011) 0,459 (156.)
Valūta Naira (₦) (NGN)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ng
Tālsarunu kods +234

Nigērija ir lielākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Nigērijas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs — valstī dzīvo ap 250 tautu. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, igbo, fulbi. Valsts strauji attīstās, izmantojot naftas atradnes Gvinejas līča piekrastē. Nigērija ir lielākā naftas ieguvēja Āfrikā. Valsts teritorijā ir arī dabasgāzes, akmeņogļu un alvas rūdas iegulas. Nigērijas ziemeļdaļā valda samērā sauss klimats, šeit audzē prosu, sorgo, zemesriekstus, kā arī aitas un liellopus — zebu. Nigēras upes ielejā audzē kokvilnu, tuvāk Gvinejas līcim — eļļaspalmas, kakaokokus. Nigērijas tropiskajos mežos aug kaučukaugi un dažādas vērtīgu koku sugas. Nigērijā ir vairākas hidroelektrostacijas, bet lielo pilsētu tuvumā arī termoelektrostacijas, kuras ražo nepieciešamo elektroenerģiju. Galvenās rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un naftas pārstrāde. Attīstīta ir pārtikas rūpniecība, īpaši daudz ir eļļas spiešanas fabriku, kā arī uzņēmumu, kas gatavo citrusu un ananasu konservus. Eļļu iegūst no zemesriekstiem un eļļaspalmām. Nozīmīga nozare ir kokvilnas audumu ražošana no vietējās kokvilnas. Kokapstrādes uzņēmumi no tropisko mežu koksnes ražo mēbeles, sērkociņus, celulozi, arī papīru. Nigērijā daudzi iedzīvotāji nodarbojas ar amatniecību. Katrai tautai un pilsētai ir raksturīgi savi amatniecības izstrādājumi. Kano pilsēta ir slavena ar safjānādas darinājumiem, Bida un Kano — ar groziem un paklājiem, kas pīti no rafijas palmu šķiedras, salmiem un niedrēm. Ilorinas iedzīvotāji ir izcili podnieki. Daudz ir zeltkaļu un sudrabkaļu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit atradās eiropieši. Hausi, jorubi un ibo kopā veido lielāko daļu Nigērijas iedzīvotāju. Pārējie nigērieši pieder pie kādas no vairāk nekā 250 etniskajām grupām, kuras ne vien bagātina jau tā ļoti daudzveidīgo Nigērijas kultūru un mākslu, bet ir "iedalījušas" tās teritoriju pēc etniskās un valodas piederības. Turklāt iedzīvotājus šķir arī reliģiskā piederība: ziemeļos vairums cilvēku ir musulmaņi, bet dienvidos — kristieši vai tradicionālo ticējumu piekritēji.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijas administratīvā iedalījuma karte

Administratīvi Nigērija dalās 36 štatos un Federālajā galvaspilsētas teritorijā Tālāk štati iedalās 774 pašpārvaldes apgabalos (Local Government Area).

Štats Platība, km² Iedzīvotāji (1991) Iedzīvotāji (2006) Blīvums, cilv/km² Centrs
Abija 6 320 2 338 487 2 833 999 448 Umuahija
Adamawa 36 917 2 102 053 3 168 101 86 Jola
Akva Iboma 7 081 2 409 613 3 920 208 554 Ujo
Anambra 4 844 2 796 475 4 182 032 863 Avka
Bauči 45 837 2 861 887 4 676 465 102 Bauči
Bajelsa 10 773 1 121 693 1 703 358 158 Jenagoa
Benue 34 059 2 753 077 4 219 244 124 Makurdi
Borno 70 898 2 536 003 4 151 193 59 Maiduguri
Delta 17 698 2 590 491 4 098 391 232 Asaba
Džigava 23 154 2 875 525 4 348 649 188 Duce
Eboņi 5 670 1 029 312 2 173 501 383 Abakaliki
Edo 17 802 2 172 005 3 218 332 181 Benina
Ekiti 6 353 1 535 790 2 384 212 375 Ado Ekiti
Enugu 7 161 2 125 068 3 257 298 455 Enugu
FGT 7 315 371 674 1 405 201 192 Abudža
Gombe 18 768 1 489 120 2 353 879 125 Gombe
Imo 5 530 2 485 635 3 934 899 712 Overri
Jobe 45 502 1 399 687 2 321 591 51 Damaturu
Kacina 24 192 3 753 133 5 792 578 239 Kacina
Kaduna 46 053 3 935 618 6 066 562 132 Kaduna
Kano 20 131 5 810 470 9 383 682 466 Kano
Kebi 36 800 2 068 490 3 238 628 88 Birninkebi
Kogi 29 833 2 147 756 3 278 487 110 Lokodža
Krosrivera 20 156 1 911 297 2 888 966 143 Kalabara
Kvara 36 825 1 548 412 2 371 089 64 Ilorina
Lagosa 3 345 5 725 116 9 013 534 2 695 Ikedža
Nasarava 27 117 1 207 876 1 863 275 69 Lafija
Nigēra 76 363 2 421 581 3 950 249 52 Minna
Oguna 16 762 2 333 726 3 728 098 222 Abeokuta
Ojo 28 454 3 452 720 5 591 589 197 Ibadana
Ondo 14 606 2 249 548 3 441 024 236 Akure
Osuna 9 251 2 158 143 3 423 535 370 Ošogbo
Plato 30 913 2 104 536 3 178 712 103 Džosa
Riversa 11 077 3 187 844 5 185 400 468 Porthārkorta
Sokoto 25 973 2 418 585 3 696 999 142 Sokoto
Taraba 54 473 1 512 163 2 300 736 42 Džalingo
Zamfara 39 762 2 051 591 3 259 846 82 Gusau
Nigērija 923 768 88 992 220 140 003 542 152 Abudža

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Africa :: Nigeria. The World Factbook. Central Intelligence Agency (United States).
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Nigeria. International Monetary Fund. Atjaunināts: 20 April 2012.