Bilbao

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bilbao
Bilbao
Bilbao pilsēta
Bilbao pilsēta
Flag of Bilbao
Karogs
Bilbao
Ģerbonis
Neformālais nosaukums: El Botxo (Caurums)
Bilbao atrašanās vieta Biskajā, SpānijāBilbao atrašanās vieta Biskajā, Spānijā
Koordinātas: 43°15'51′″N 2°55'25′50″W / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unrecognized punctuation character "'". Expression error: Unrecognized punctuation character "'".">Expression error: Unrecognized punctuation character "'"., Expression error: Unrecognized punctuation character "'".
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonomais novads Flag of the Basque Country.svg Basku Zeme
Province Bandera de Vizcaya 2007.svg Biskaja
Dibināta 1300. gada 15. jūnijā
Minēta hronikās
Administrācija
 - mērs Injaki Askuna
Platība
 - Pilsēta 41,3 km²
Iedzīvotāji (2006)
 - Pilsēta 354 145
 - blīvums 8 574,9/km²
 - aglomerācijā 950 155
Mājaslapa: http://www.bilbao.net

Bilbao ir pilsēta Basku Zemes autonomajā teritorijā, Spānijā. Tā ir Basku Zemes lielākā pilsēta un Biskajas provinces galvaspilsēta. Pilsētā ir 354 145 iedzīvotāju (2006), bet tās aglomerācijā ir 950 155 iedzīvotāju. Pilsēta ir slavena ar Gugenheima muzeju un savu viduslaiku vecpilsētu.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pateicoties tam, ka Bilbao atrodas vietā, kur trīs upes veido grīvu, pilsēta ir nozīmīga ostas pilsēta un industriālais centrs. Pilsētas rajoni upes krastā stiepjās līdz pat Biskajas līcim. 2006. gada statistikas dati liecina, ka pilsētas robežās dzīvoja 354 145 iedzīvotāju. Pilsētas aglomerācijas iedzīvotāju skaits 2007. gadā bija 950 155, ierindojot Bilbao Spānijas apdzīvotāko aglomerāciju piektajā vietā. Kopš 2008. gada Bilbao mērs ir Injaki Askuna.

Tūrisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot slaveno Gugenhaima muzeju, pilsēta ir mājas arī Bilbao Daiļamatniecības muzejam, kurš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Spānijā, un Bilbao Grīvas Kuģniecības muzejam Nervijonas upes krastā, kas vēl nesen pie sevis uzņēma izstādi - RMS Titanic. Muzeji ir tikai viena no pilsētas piedāvātajām aktivitātēm.

Kopš Gugenhaima muzeja atklāšanas 1997. gadā, pilsētā tika atvērtas astoņas jaunas viesnīcas, atspoguļojot arvien pieaugušo interesi par pilsētu.

Vecpilsēta[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaiku vecpilsēta ar savām mazajām ieliņām, veikaliņiem un vēstures pieminekļiem ir visskaistākā pilsētas daļa.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskais iedz. sk.
Gads Iedz. sk.

1842. 10,243
1860. 17,969
1877. 35,227
1887. 51,314
1897. 74,076
1900. 81,956
1910. 92,116
1920. 115,014
1930. 156,920
1940. 192,351
1950. 216,417
1960. 294,174
1970. 405,908
1981. 433,115
1991. 369,839
2001. 349,972
2003. 353,173
2006. 354,145
2007. 353,168
2008. 353,340

1970. gadā Bilbao bija Spānijas sestā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās un trešā lielākā - aglomerācijā. Pilsētas iedzīvotāju skaits visaugstākais bija 1981. gadā - 433,115. Kopš tā laika iedzīvotāju sk. sāka samazināties.

Bilbao iedzīvotāju skaits (1900.—2005.)

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot tradicionāli populārās sporta spēles, futbolu un basketbolu, Bilbao, pateicoties savai izdevīgajai atrašanās vietai, piedāvā arī dažādas brīvdabas aktivitātes. Kempings, tāpat kā klinšu kāpšana, ir populāra nodarbošanās tuvējos kalnos. Ūdenssports, īpaši sērfošana, ir populāri Sopelanas un Mundakas pludmalēs, uz kurām no pilsētas ir viegli nokļūt ar auto, metro vai vilcienu.

Komandu sporta veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubs Sporta veids Līga Arēna Emblēma
Bilbao "Athletic" Futbols Spānijas La Liga San Mames logo
Iurbentia Bilbao Basket Basketbols Spanish ACB līga La Casilla

Sadraudzības pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bilbao ir dzimuši:

Sportisti