Argentīna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Argentīnas Republika
República Argentina
Argentīnas karogs Argentīnas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeEn unión y libertad
Vienotībā un brīvībā
Himna"Oid, Mortales"
Location of Argentina
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Buenosairesa
34°20′S 58°30′W
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentāla federāla republika
 -  Prezidente Kristina Fernandesa de Kiršnere
 -  Viceprezidents Hulio Koboss
Neatkarība no Spānijas 
 -  Maija revolūcija 1810. gada 25. maijā 
 -  Deklarēta 1816. gada 9. jūlijā 
 -  Atzīta (Spānija) 1821. gadā 
Platība
 -  Kopā 2 766 890 km² (8.)
 -  Ūdens (%) 1,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 40 134 425[1] (33.)
 -  Blīvums 14,5/km² (168.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $572,668 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $14 408 
Džini koef. (2006) 49 (augsts
HDI (2007) 0,866 (augsts) (49.)
Valūta Argentīnas peso (ARS)
Laika josla ART (UTC-3)
 -  Vasarā (DST) ART (UTC-2)
Interneta domēns .ar
ISO 3166-1 kods 032 / ARG / AR
Tālsarunu kods +54
Argentīnai ir teritoriāls strīds ar Lielbritāniju par 1 000 000 kvadrātkilometriem Antarktikā, Folklenda Salās un Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās, kur dzīvo 2% iedzīvotāju.

Argentīna (spāņu: Argentina), oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir tikai trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas impērijas.

Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos - ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos - ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu.

Lielākā daļa Argentīnas iedzīvotāju ir eiropiešu pēcteči, galvenokārt, spāņu pēcteči. Pietiekami ievērojamā skaitā Argentīnā dzīvo arī metisi, indiāņi un arābi. Valsts oficiālā valoda ir spāņu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, konkrēti, Romas Katoļu baznīca, kura saņem arī atbalstu no valdības. Plaši izplatīts ir arī protestantisma novirziens. No citām reliģijām visvairāk ir islāma un jūdaisma sekotāji.

Lai gan valsts oficiālais nosaukums ir República Argentina, tiesību aktos tiek izmantots nosaukums Nación Argentina (Argentīnas Nācija).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cueva de las Manos - alu zīmējumi, kuru ir zīmēti pirms 11 300 gadiem.

Ļoti maz ir zināms par Amerikas pamatiedzīvotājiem, kas dzīvoja Argentīnā pirms to kolonizēja eiropieši. Tiek uzskatīts, ka pirmie cilvēki Argentīnas teritorijā apmetās uz dzīvi aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu. Viņi šajā zemē ienāca no Ziemeļamerikas. Līdz eiropiešu kolonizācijai Argentīnā bija vairāk nekā divpadsmit indiāņu kultūras. Pirmais eiropietis, kurš 1516. gadā sasniedza Argentīnas krastus, bija spāņu jūrnieks Huans Diass de Soliss (Juan Díaz de Solís). 1526. gadā Spānijas karaļa uzdevumā Argentīnas piekrasti uzsāka pētīt Sebastians Kabots (Sebastian Cabot). 1580. gadā tika dibināta Buenosairesa, un Argentīna kļuva par Spānijas koloniju. 1776. gadā Argentīnas teritorijā tika dibināta Laplatas vicekaraliste.

No 1806. līdz 1807. gadam vicekaralisti okupēja briti. 1810. gada 25. maijā Buenosairesā tika gāzta Spānijas vicekaraļa Fernando VII vara un nodibināta provinces valdība. 1816. gada 9. jūlijā Argentīna pasludināja savu neatkarību no Spānijas. Starp centrālistu un federālistu grupām bija konflikts un tikai 1853. gadā tika izveidoja kopīga Argentīnas konstitūciju.

1890. gados sākās masveida emigrantu plūsma no Eiropas uz Argentīnu. 1880. gadā prezidents Hulio Roka (Julio Roca) uzsāka "Tuksneša iekarošanu" (Conquista del desierto) - Patagonijas zemju okupēšanu. 20. gadsimta sākumā ārvalstu investīcijas un augstā imigrācija ievērojami palielināja eksporta apgrozījumu, kā arī valsts ienākumus. Šajā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija lielāks nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā.[2] Ekonomiskā augšupeja turpinājās līdz 1930. gadu Lielajai krīzei. Pēc tam sākās ilgstošs ekonomiskās un politiskās nestabilitātes periods.

Līdz 1916. gadam valdība dominēja konservatīvie spēki. Pēc tam pie varas nāca to lielākie predinieki - radikāļi. 1930. gadā pēc apvērsuma pret prezidentu Ipolito Jrigojenu (Hipólito Yrigoyen) pie varas atgriezās konservatīvie spēki.

Argentīna 1982. gadā iesaistījās Folklendu karā ar Apvienoto Karalisti un bezcerīgi zaudēja.

2003. gadā par Argentīnas prezidentu kļuva Nestors Kirhners. Viņa prezidentūras laikā atguvās un nostabilizējas valsts tautsaimniecība. Četrus gadus vēlāk, 2007. gadā, par Argentīnas prezidentu pirmo reizi kļuva sieviete - Nestora Kirhnera sieva Kristīna Fernandesa de Kirhnere.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salta.
Argentīnas augstākā virsotne - Akonkagva.

Argentīnas platība ir 2 766 890 km². Līdz ar to tā ir otra lielāka Dienvidamerikas valsts. Ziemeļu-dienvidu virzienā Argentīna ir 3694 km gara, savukārt austrumu-rietumu virzienā platākajā vietā ir 1423 km. Austrumos Argentīnu apskalo Atlantijas okeāns, savukārt sauszemes robeža ir ar piecām valstīm: rietumos robežojas ar Čīli, ziemeļos ar Bolīviju un Paragvaju, bet ziemeļaustrumos ar Brazīliju un Urugvaju.

Gar Argentīnas rietumu robežu stiepjas Andi - garākā kalnu grēda pasaulē.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats Argentīnā ir ļoti dažāds, jo tās teritorija ziemeļu — dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā. Pašos valsts ziemeļos ir kontinentāls tropisks klimats, bet Grančako valda subtropisks klimats. Lielākajā Argentīnas daļā klimats ir mērens, virzienā uz dienvidiem tas kļūst aukstāks. Arī nokrišņu sadalījums pa teritoriju ir ļoti nevienmērīgs. Argentīnas galvaspilsēta Buenosairesa saņem aptuveni 950 mm nokrišņu gadā. Uz dienvidiem un rietumiem nokrišņu kļūst mazāk un mainās augājs — aug tādi augi, kuri spēj pārciest sausumu. Argentīnas Andos pūš sausi vēji — sondo. Pavasarī tie ir karsti un putekļaini. Ziemā — ledaini auksti.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Province Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Buenosairesa autonoma pilsēta 203 3 050 728
Buenosairesa Laplata 307 571 15 052 177
Čako Resistensija 99 633 984 446
Čubuta Rosona 224 686 413 237
Entreriosa Parana 78 781 1 158 147
Formosa Formosa 72 066 486 559
Huhuja Huhuja 53 219 611 888
Katamarka Katamarka 102 602 334 568
Kordova Kordova 165 321 3 066 801
Korrjentesa Korrjentesa 88 199 930 991
Lapampa Santarosa 143 440 299 294
Larjoha Larjoha 89 680 289 983
Mendosa Mendosa 148 827 1 692 000
Misjonesa Posadasa 29 801 1 077 987
Neukena Neukena 94 078 474 155
Rionegro Vjedma 203 013 552 822
Salta Salta 155 488 1 079 051
Sanhuana Sanhuana 89 651 620 023
Sanluisa Sanluisa 76 748 367 933
Santafē Santafē 133 007 3 000 701
Santakrusa Riogaljegosa 243 943 196 958
Santjado del Estero Santjado del Estero 136 351 804 457
Tjerra del Fuego Ušvaja 21 263 101 079
Tukumana Tukumana 22 524 1 338 523

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā Argentīnā dzīvoja aptuveni 40,1 miljons iedzīvotāji.[1] Apdzīvotības blīvums ir 14,5 cilvēki uz km². Aptuveni 87% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās, kur ir vismaz 2000 iedzīvotāju. 11,5 miljoni iedzīvotāji (29%) dzīvo Buenosairesas aglomerācijā. Šeit apdzīvotības blīvums ir 2989 cilvēki uz km². Aptuveni 60% valsts iedzīvotāji dzīvo Buenosairesas (ieskaitot arī galvaspilsētu), Kordovas un Santafē provincēs. Atlikušā valsts daļa ir ļoti reti apdzīvota. Šajā daļā vidējais apdzīvotības blīvums ir 7,4 cilvēki uz km².

Valstī ir neliela trimdas latviešu kopiena, kas uz turieni izceļoja pēc Otrā pasaules kara.[nepieciešama atsauce]

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstamākie argentīnieši ir rakstnieki Horhe Luiss Borhess un Hulio Kortāsars, politiķi Eva Perona, Huans Perons, Ernesto Če Gevara, futbolisti Djego Maradona un Gabriels Batistuta, Formula 1 pilots Huans Manuels Fanhio.

Argentīna ir tango dzimtene.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (spāniski) Proyecciones provinciales de población por sexo y grupos de edad 2001-2015 (pdf). Gustavo Pérez. INDEC. Atjaunināts: 2008-06-24.
  2. (angliski) Argentina's Economy in a nutshell. argentinacafe.com. Atjaunināts: 2010-02-11.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Argentīna