Bulduru pilskalns

Bulduru pilskalns
Bulduru pilskalns
	Bulduru pilskalns
Citi nosaukumi	Ķīšezera pilskalns
Atrašanās vieta	Suži (Rīga), Rīga, Latvija
Koordinātas	57°00′29″N 24°12′57″E / 57.007955°N 24.215956°EKoordinātas: 57°00′29″N 24°12′57″E / 57.007955°N 24.215956°E
Veids	pilskalns
Daļa no	Jaunciema dabas liegums
Garums	40
Platums	15
Augstums	5
Vēsture
Dibināšana	pirms 13. gadsimta
Piezīmes
Izrakumi	1986, 2021
Arheologi	Mārcis Kalniņš, Vanda Visocka
Publiska piekļuve	jā
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Bulduru pilskalns (Ķīšezera pilskalns)
Aizsardzības numurs	2071
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Bulduru pilskalns, arī Ķīšezera pilskalns un Neijermīles pilskalns,^[1] ir pilskalns Ķīšezera ziemeļu krastā Liepusalas pussalas dienvidu galā uz neliela pacēluma (Sudrabsala jeb Buldursala pēc agrāko Bulduru māju nosaukuma),^[2] kuru no pārējās pussalas daļas atdala staigna pļava. Pati Liepusalas pussala sasniedz līdz 14 metru augstumu virs jūras līmeņa, taču pilskalna augstums ir līdz 5 metriem. Ietilpst Jaunciema dabas liegumā, austrumos no tā ir Ķīšezera Buldurpungas līcis, dienvidos Juglas ietekas sēkļi, rietumos Ķīšezers. Administratīvi ietilpst Rīgas Sužu apkaimē, tuvākā apdzīvotā vieta — Ozolkalni. Mūsdienās pilskalns apaudzis ar mežu, izņemot uzarto virsotni. Izmēri dažos avotos nosaukti salīdzinoši lieli — 85x40 metru,^[2] taču faktiskais virsotnes plakums (plakanā virsotnes daļa) ir 40x15 metru, izvietots dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā.^[3] Ķīšezera vēja izraisīto plūdmaiņu rezultātā, kas ezerā var sasniegt vairākus metrus, pilskalna dienvidrietumu nogāze izskalota.^[2]

Pilskalna plakuma rietumu malā aug Buldursalas dižozols ar apkārtmēru 6,41 m (2010, vēlāki dati nosauc 6,9 m),^[2]^[4] kurš tiek uzskatīts par vienu no kuplākajiem kokiem Latvijā.^[4] Nogāzēs aug arī kuplas liepas.^[3]

Vēsture

Pirmās liecības par cilvēku klātbūtni pilskalnā zināmas no vēlā dzelzs laikmeta (9.—13. gadsimts), kad šo teritoriju apdzīvoja lībieši. Atrastās atliekas liecina par apdzīvotību, tomēr par tā nocietinājumiem pašlaik spriežams tikai pēc 0,5 m augsta vaļņa ziemeļrietumu malā.^[3] Pēc pārtraukšanas pilskalnu lietot kā nocietinātu vietu, tas ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kas varētu būt mainījis tā reljefu.^[2] Pilskalna rietumu pusē redzamas Pirmā pasaules kara tranšejas.^[1] 1924. gadā to iekļāva Aizsargu mežu, dabas pieminekļu un parku sarakstā kā dabas pieminekli un dabas krāšņumu.^[3] 1998. gadā pilskalnu iekļāva vietējas nozīmes aizsargājamo objektu sarakstā.^[5]

Izpēte

Pilskalns maz pētīts un par tā vēsturi līdz 2021. gada izrakumiem tika spriests no nepārbaudītām hipotēzēm, kuras varēja vadīties tikai no tā, ka pilskalns atradās seno lībiešu teritorijā. Eksotiskākās no tām pieļāva, ka pilskalns agrāk bijis Rīgas līča pirātu bāze, citas pieņēma, ka tas varētu būt bijis vēlā dzelzs laikmeta lībiešu pilskalns, Livonijas laiku Neijermīles nocietinājums kā Bukultu pils priekšpostenis, viduslaiku un/vai jauno laiku Rīgas aizsardzības būve.^[1] Tautas nostāsti pieminēja arī zviedru karaļa vasarnīcu.^[3] Plakuma daudzgadīgā aršana bija postījusi kultūrslāni.^[1] 1941. gadā tika veikta vietas apskate, kas atklāja sena tilta atliekas uz pilskalna pacēlumu pāri staignajai pļavai.^[3] 1980. gadā arheologs Juris Urtāns ziņojis, ka pilskalnā atrasts graudberzis.^[6] 1986. gadā tika veikti nelieli izrakumi, kas nedeva pietiekamus rezultātus. 2021. gadā sākās nopietnāki izrakumi, kuru atradumi — keramikas lauskas, krāsns podiņu fragmenti, apstrādāti krama gabali, monētas u.c. — norādīja uz cilvēku klātbūtni pilskalnā gan vēlā dzelzs laikmeta beigās un agro viduslaiku sākumā, gan aktīvu teritorijas izmantošanu kopš 17. gadsimta.