Danskovīte
| |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Danskovīte (īstajā vārdā Anita Ločmele) (dzimusi 1961. gada 17. jūnijā) ir latgaliešu dramaturģe un latviešu valodas un literatūras skolotāja, darbojas arī kā Baltinavas amatierteātra “Palādas” režisore.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Anita Ločmele dzimusi 1961. gada 17. jūnijā Baltinavas pagasta Dansku ciemā.[1] Mācījusies Baltinavas vidusskolā, pēc kā absolvēšanas devusies studēt uz Latvijas Valsts universitātes (tagad - Latvijas Universitāte) Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu.[2] Pēc universitātes absolvēšanas 1986. gadā Anita Ločmele devusies atpakaļ uz dzimto Baltinavu, kur līdz pat 2021. gadam strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2021. gadā mainījusi darbavietu un tagad ir muzejpedagoģe Baltinavas muzejā.[1]
Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Strādājot skolā, 1999. gadā kopā ar skolēniem pētījusi teātra tradīcijas Baltinavā, pēc kā secināts, ka visvairāk teātri spēlējuši skolotāji. Anita par to ilgi domājusi, līdz sākusi pulcināt cilvēkus amatierteātrim. Sākotnēji teātri spēlēt gribējušas tikai sievietes, tāpēc pirmā iestudētā luga bijusi Annas Brigaderes “Čaukstenes”, bet pāris mēnešus vēlāk jau iestudētas Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. Tā kā teātri galvenokārt spēlēt gribēja sievietes un lugas piemeklēt bija sarežģīti, Anita Ločmele sāka tās rakstīt pati, pieņemot pseidonīmu Danskovīte.[1] Galveno vīriešu lomu - Ontanu - spēlēt uzņēmās Baltinavas vidusskolas ģeogrāfijas skolotājs, tagad arī direktors Imants Slišāns.[3]
Danskovītes lugas ir ņemtas no vienkāršu Latgales cilvēku dzīves, lugas rakstot konkrētam teātrim un lomas - konkrētam aktierim. Īpaša vieta Danskovītes lugās ir humoram.[4] Lugās “Ontans i Anne” pati Danskovīte spēlē Anni.
Pirmā luga no cikla “Ontans i Anne” ar nosaukumu “Ontans i vampiri” sarakstīta 2001. gadā,[5] kam sekojušas vēl 8 daļas - “Ontans izaklaidej”, “Kuozu goda jubileja”, “Ontana tragedeja”, “Ontans i plāšnīki”, “Ontans i Zīmassvātki”, “Ontans i rodne”, “Ontans i sābri”, “Ontans i saime”. Vēl Danskovītes pūrā ir luga “Sīvysmuotis senču laiki”, kam ir trīs daļas, luga “Tāva meitas”,[6] skečs “Duorgīs pierkums”. Danskovīte izdevusi divus lugu krājumus - “3 lugas, 1 skečs” (2008), “Ontans i Anne” (2015).[2]
2010. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja Valda Lūriņa režisētā “Latgola.lv”,[7] kas veidota pēc Danskovītes lugām “Ontans i Anne”, bet jau 2014. gadā skatītājiem par prieku pievienojās arī otra daļa “Latgola.lv 2”[8] . Abas izrādes teātra repertuārā bija līdz pat 2017. gadam, skatītājiem tika nospēlētas vairāk nekā 100 izrādes.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dalība ar lugas "Ontans i Anne" otro daļu dramaturga Artura Rubeņa (1927–2020, ASV) organizētajā konkursā "Latgaļu drāma", kur iegūta balva par Baltinavas izloksnes popularizēšanu.
- Latvijas amatierteātru iestudējumu parādē "Gada izrāde 2004" Jelgavā laureāta tituls Baltinavas pagasta dramatiskajam kolektīvam par Danskovītes lugas "Ontons i Anne" izrādi. (2005)
- Latgales plānošanas reģiona Atzinības raksts par savdabīgu latgaliešu mentalitātes un valodas popularizēšanu. (2008)
- Labākā aktrise amatieru teātru iestudējumu skatē "Gada izrāde 2008" Danskovīte (Anne izrādē "Ontons i plāšnīca"). (2009)
- Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2010" nominācija "Gada cilvēks" (2011)
- Baltinavas novada domes Atzinības raksts (2011)
- Autortiesību bezgalības balva par lugu ciklu “Ontans i Anne” (2011)
- Nikodema Rancāna balva par latgaliešu valodas popularizēšanu caur dramaturģiju (2017)'
Citi autori par Danskovīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Danskovīte šobrīd ir vispieprasītākā un visatzītākā dramaturģe Latgalē. Viņa pēc 60 gadu pārtraukuma ir atsākusi savulaik Latgalē tradicionālo dramaturģijas žanru, kad autori sacerēja lugas noteiktam teātrim, noteiktam dramatiskajam kolektīvam, zinot aktieru spējas un atbilstību noteiktai tēlu grupai, un lugu sižetus izvēlējās no vienkāršo ļaužu sadzīves, vai tos atrada Latgales cilvēkiem aktuālajās dzīves un domāšanas veida tēmās. (Antons Slišāns)[9]
- Bet, ja nu kāds grib noskatīties īstu lugu, tad jāiet uz Nacionālo teātri, kad tur rāda Danskovītes «Latgolu" Tūdaļ jāpiebilst, ka tas nav nekādas augstas raudzes dramatiskais darbs un Danskovīte uz to arī nav pretendējusi, taču skatītājus savā varā paņem aktieri ar sirsnību un humora izjūtu, veidojot vienkāršas latgaliešu ikdienas dzīves ainiņas. (Viktors Hausmanis)[10]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Ločmele Anita». 6.01.2022. Skatīts: 22.11.2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Danskovīte». Skatīts: 22.11.2023.
- ↑ «Slišāns Imants». 29.12.2021. Skatīts: 22.11.2023..
- ↑ «#puslopys Anita Ločmele aba DANSKOVĪTE i juos Latgolys lauku humors i eksotika». 17.12.2021. Skatīts: 22.11.2023..
- ↑ «Lugas “Ontans i Anne” 1.daļa „Ontans i vampīri” apraksts». 4.05.2019. Skatīts: 22.11.2023..
- ↑ «TĀVA MEITAS». 4.05.2019. Skatīts: 27.11.2023..
- ↑ «Nacionālajā teātrī – tautas komēdijas “Latgola.lv” pirmizrāde». 21.10.2010. Skatīts: 22.11.2023..
- ↑ «Populārās izrādes «Latgola.lv» otrās daļas pirmizrāde». 25.04.2014. Skatīts: 22.11.2023..
- ↑ Antons Slišāns. 3 lugas, 1 skečs. Priekšvārds. Rēzekne : GIRG zemnieku saimniecība "Jākupāni", 2008. ISBN 9789984946030.
- ↑ Hausmanis, Viktors (05.02.2011.). "IESĀCIES JAUNS GADS". Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija".