Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis (dzimis 1863. gada 1. janvārī [v.s. 1862. gada 20. decembrī], miris 1908. gada 4. septembrī) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.
Blaumanis ir dzimis Vidzemē, Ērgļu muižā pavāra Matīsa un istabas meitas Karlīnes ģimenē.[1] Mācījies Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā (1875-1881). Pirmā publikācija 1882. gadā vācu valodā. Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis (1885-1887). Pēc tēva nāves no 1894. gadā periodiski dzīvojis gan vecāku mājās Ērgļu pagasta Brakos, gan Rīgā, kur strādājis vairākos tā laika preses izdevumos Zeitung für Stadt und Land, Mājas Viesis, Dienas Lapa, Latvija, izņemot 1902.-1903. gadu, kad vadījis latviešu laikraksta Pēterburgas Avīzes satīras pielikumu Purva malā Pēterburgā. 1907. gada vasarā uzliesmo tuberkuloze. Miris 1908. gadā Somijā, Takaharju (tag. Punkaharju) sanatorijā. [2]
Rūdolfs Blaumanis ir pirmās literārās pasakas autors Latvijā. Rūdolfa Blaumaņa pirmā literārā pasaka Velniņi ir arī pirmā literārā pasaka Latvijas vēsturē.[nepieciešama atsauce]
- Raudupiete (1898)
- Salna pavasarī (1898)
- Purva bridējs (1898)
- Andriksons (1898)
- Laimes klēpī (1898)
- Nāves ēnā (1899)
- Ceļa malā (1900)
- Tālavas taurētājs (1902)
- Pie skala uguns (1893)
- Nāves ēnā (1900)
- Trīnes grēki (1891)
- Ļaunais gars (1891)
- Pazudušais dēls (1893)
- Potivara nams (1897)
- No saldenās pudeles (1901)
- Skroderdienas Silmačos (1902)
- Indrāni (1904)
- Ugunī (1905)
- Sestdienas vakars (1908)
- Zagļi (1890)
- ↑ "Ērgļu draudze senatnē un tagadnē" (turpinājums), J.V.Ilsters, raksts laikrakstā "Brīvā Zeme. Ilustrētais pielikums", Nr. 17, 13.05.1937., pārpublicēts portālā periodika.lv, apskatīts 22.12.2008.
- ↑ www.literature.lv
