Dawn (zonde)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dawn
Dawn ar Vestu un Cereru fonā mākslinieka skatījumā
Dawn ar Vestu un Cereru fonā mākslinieka skatījumā
KA veids asteroīdu zonde
Operators NASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Izgatavotāji Orbital Sciences, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Starta datums 27.09.2007. 11:34 UTC
Starta vieta Kanaverala Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nesējraķete Delta 7925H, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Beigu datums darbojas
Tīmekļa vietne Dawn
Masa 1250 kg
Enerģija saules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenis 4 Vesta

Dawn (angļu: "ausma") ir NASA starpplanētu zonde asteroīda Vesta un pundurplanētas Cerera izpētei. Tā pētīja Vestu laikā no 2011. līdz 2012. gadam, bet Cereru — 2015. gadā.

Dawn būs pirmais kosmiskais aparāts, kas iegājis ārpus Zemes vispirms viena astronomiskā objekta orbītā, un pēc tam cita.

Zondes uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dawn galvenā dzinējiekārta sastāv no trim ksenona jonu dzinējiem, kuri ir līdzīgi tam, ko izmēģināja kosmiskajā aparātā Deep Space 1.

Kosmiskā aparāta izgatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dawn projekts tika vairākkārt apturēts. Pirmoreiz tas notika 2003. gada decembrī, bet atjaunots 2004. gada februārī. 2005. gada oktobrī atkal darbi tika apstādināti. 2006. gada janvārī presē notika diskusijas par projekta nenoteikto stāvokli, bet NASA nepaziņoja skaidru lēmumu. 2006. gada 2. martā NASA atcēla (publiski paziņoja, bet nebija formāla lēmuma) misiju sakarā ar tehniskām problēmām un budžetu pārtēriņu par 20 %. 27. martā NASA paziņoja, ka projekts tiks turpināts, jo misijas vadītāji atrada iespējas atrisināt problēmas.

2006. gada septembra beigās zondes instrumentu nodalījuma izgatavošana un integrācija bija pabeigta.

Pirmsstarta notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starts sākotnēji bija plānots 2007. gada 20. jūnijā, bet tika pārcelts uz 30. jūnijā s||bezakarā ar raķetes daļu piegādes aizkavēšanos. Celtņa, ar kuru paceļ raķetes cietas degvielas starta paātrinātājus, bojājuma dēļ startu pārcēla uz 7. jūlijā. Sagatavojot zondi startam, netīšām uz tās saules baterijām uzkrita detaļa. Nelielā bojājuma novēršana iekļāvās termiņā. Sliktie laika apstākļi kosmodroma apkārtnē aizkavēja startu līdz 8. jūlijā. Tad problēmu dēļ ar lidmašīnu, kurai bija jānovēro raķetes palaišana, starts bija jāatliek uz 9. jūlijā, bet pēc tam uz 15. jūlijā. Lai neietekmētu citas zondes Phoenix startu (tas notika 4. augustā), Dawn palaišana tika atlikta uz vēlāku laiku. Tika noteikts starta datums 26. septembrī. Startu pārcēla uz 27. septembrī, kad slikti laika apstākļi neļāva uzpildīt degvielu otrajā pakāpē. [1]

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumposms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zonde tika palaista 2007. gada 27. septembrī 11:34 UTC ar nesējraķeti Delta 7925H no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma 17B.

2007. gada oktobrī tika testēti zinātniskie instrumenti. No 13. līdz 15. novembrim izmēģināja trīs ksenona jonu dzinējus darbībā. 19. novembrī pirmoreiz sakariem ar Zemi tika izmantota jaudīgā galvenā antena. Pēc jaunas programmatūras ielādēšānas novembra beigās, 27. novembrī zondes galvenais dators pārlādējās, un Dawn iegaja "drošajā režīmā". Nākošajā dienā kosmisko aparātu izdevās atgriezt normālajā darbības režīmā. 17. decembrī jonu dzinēji tika iedarbināti nepārtrauktā darbības režīmā.[2]

2009. gada 18. februārī Dawn veica Marsa pārlidojumu. Visciešākā satuvošanās bija 00:28 UTC 549 km no planētas virsmas. Izmantojot Marsa gravitāciju, kosmiskā aparāta ātruma tika palielināts par 9330 km/h, ietaupot dzinēja darbvielu (ksenonu). Planētas pārlidojums deva iespēju zinātniekiem pārbaudīt unh kalibrēt pētnieciskos instrumentus.[3]

2009. gada 13. novembrī zonde ielidoja asteroīdu joslā.

2010. gada 17. jūnijā sabojājās viens no četriem Dawn žiroskopiem, kas nodrošina kosmiskā aparāta stabilitāti. Zonde var normāli darboties arī ar trim žiroskopiem.[4]

Orbītā ap Vestu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 17. jūlijā Dawn iegāja asteroīda Vesta orbītā.[5] Zonde ar ksenona dzinēju palīdzību pamazām pazemināja orbītu, līdz 8.decembrī tika sasniegta 210 km augsta orbīta, kas bija optimāla kartēšanai.

Sākotnēji Vestas orbītu bija paredzēts atstāt 2012. gada 26. augustā. Sakarā ar problēmām kosmiskā aparāta vienā no žiroskopiem, manevrs tika atcelts.[6] Dawn asteroīda orbītu atstāja 5. septembrī aptuveni 06:26 UTC.[7]

Ceļš uz Cereru[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālākā zondes trajektorija veda uz Cereru. Pirmais pundurplanētas attēls uzņemts 2014. gada 5. decembrī, 1,2 miljonu kilometru attālumā no tās.[8]

Plānotie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Planotā lidojuma trajektorija
  • 2015. gada februāris — ierašanās pie Cereras;
  • 2015. gada jūlijs — misijas beigas; iespējama misijas pagarināšana.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Launch of Dawn asteroid mission postponed again. Maggie McKee. NewScientist.com. 06.07.2007
  2. Dawn Of The Ion Age Dr Marc D Rayman. spacedaily.com 25.12.2007
  3. Asteroid-Bound Probe Zooms Past Mars Tariq Malik, 2009-02-18
  4. NASA Tackles Problem with Asteroid Probe space.com, 2010-06-30
  5. NASA's Dawn Spacecraft Enters Orbit Around Asteroid Vesta NASA RELEASE : 11-231, 2011-07-17, (angliski)
  6. NASA’s Dawn Mission Addresses Second Reaction Wheel Loss Mark Carreau, 2012-08-12, (angliski)
  7. Dawn has departed the giant asteroid Vesta JPL, 2012-09-05 (angliski)
  8. Dawn Snaps Its Best-Yet Image of Dwarf Planet Ceres JPL, 2014-12-05