Cerera

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pundurplanētu. Par citām jēdziena Cerera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cerera  ⚳
Dawn uzņemtais Cereras attēls
Atklāšana[1]
Atklājējs/i Džuzepe Piaci
Atklāšanas datums 1801. gada 1. janvārī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums 1 Ceres
Citi nosaukumi A899 OF; 1943 XB
Mazo planētu kategorija pundurplanēta
asteroīdu josla
Orbitālie parametri[2]
Afēlijs 2,9858 AU
(446 669 320 km)
Perihēlijs 2,5468 AU
(380 995 855 km)
Lielā pusass (rādiuss) 2,7654 AU
(413 690 604 km)
Ekscentricitāte 0,079138
Apriņķojuma periods 4,60 yr
1679,67 d
Vidējais apriņķošanas ātrums 17,882 km/s
Vidējā anomālija 113,410°
Slīpums 10,587° līdz ekliptikai
Uzlecošā mezgla garums 80,3932°
Pericentra arguments 72,5898°
Fiziskie parametri
Ekvatoriālais rādiuss 487,3 ± 1,8 km[3]
Polārais rādiuss 454,7 ± 1,6 km[3]
Virsmas laukums 2 850 000 km²
Masa 9,43 ± 0,07×1020 kg[4]
0,00015 Zemes masas
Vidējais blīvums 2,077 ± 0,036 g/cm³[3]
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums 0,27 m/s² (0,028 g[5])
2. kosmiskais ātrums 0,51 km/s[5]
Sideriskais periods 0,3781 d
9,074170 h[6][7]
Ass slīpums aptuveni 3°[3]
Ziemeļu pola rektascensija 19 h 24 min
291°[3]
Ziemeļu pola deklinācija 59°[3]
Albedo 0,090 ± 0,0033
Virsmas temperatūra min vid maks
kelvinos ? ~168[12] 235[13]
Spektra tips C[8]
Redzamais spožums no 6,64[9] līdz 9,34[10]
Absolūtais spožums 3,36 ± 0,02[11]
Leņķiskais diametrs no 0,854" līdz 0,339"

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā. To 1801. gada 1. janvārī atklāja itāļu astronoms Džuzepe Piaci un nodēvēja dievietes Cereras vārdā. Cerera itāļu un romiešu mitoloģijā ir zemes radošo spēku, labības augšanas un nobriešanas, kā arī pazemes valstības dieviete.[14]

Pēc atklāšanas Cerera tika uzskatīta par planētu. Gadu vēlāk tā tika klasificēta kā asteroīds, bet kopš 2006. gada - pundurplanēta. Tās diametrs ir ap 952,4 km,[15] masa apmēram 1/3 daļa no visas asteroīdu joslas masas. Cerera ir pirmais atklātais asteroīds un pagaidām vienīgais zināmais asteroīdu joslas objekts, kuru noapaļojusi paša gravitācija. Ķermeņa redzamais spožums ir starp 6,7 – 9,3, tas praktiski nav redzams ar neapbruņotu aci. Pētījumi liecina, ka Cerera nav homogēns objekts, ieži veido kodolu, bet mantiju – ūdens, ledus un dažādu iežu maisījums.[16]

2015. gada 6. martā NASA starpplanētu zonde Dawn iegāja orbītā ap pundurplanētu. Dawn uzņemtajos attēlos redzams, ka Cereras virsmu izrobojuši triecienkrāteri. Zonde turpinās atrasties orbītā ap Cereru arī pēc misijas beigām.[17]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1801. gada 1. janvārī Džuzepe Piaci ierosināja nosaukumu Ceres Ferdinandea (itāļu: Cerere Ferdinandea), tomēr pundurplanētu nosauca romiešu dievietes Cereras vārdā. Cereras astronomiskais simbols [18] ir līdzīgs astronomiskajam Veneras simbolam , kas ir sieviešu dzimuma simbols.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lutz Schmadel. Dictionary of minor planet names (5. izd.). Germany : Springer, 2003. 15. lpp. ISBN 978-3-540-00238-3.
  2. Donald K. Yeomans. «1 Ceres». JPL Small-Body Database Browser, 5. jūlijs, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-04. Skatīts: 2003-08-29.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Thomas, P. C.; Parker, J. Wm.; McFadden, L. A.; et al. (2005). "Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape". Nature 437 (7056): 224–226. Bibcode 2005Natur.437..224T. doi:10.1038/nature03938. PMID 16148926.
  4. Carry, Benoit; et al. (November 2007). "Near-Infrared Mapping and Physical Properties of the Dwarf-Planet Ceres" (PDF). Astronomy & Astrophysics 478 (1): 235–244. arXiv:0711.1152. Bibcode 2008A&A...478..235C. doi:10.1051/0004-6361:20078166.
  5. 5,0 5,1 Izskaitļoti, zinot citus iepriekš nosauktos parametrus
  6. Williams, David R. (2004). Asteroid Fact Sheet. Arhivēts no oriģināla 2010-01-18. Atjaunināts: 2012-09-16.
  7. Chamberlain, Matthew A.; Sykes, Mark V.; Esquerdo, Gilbert A. (2007). "Ceres lightcurve analysis – Period determination". Icarus 188 (2): 451–456. Bibcode 2007Icar..188..451C. doi:10.1016/j.icarus.2006.11.025.
  8. Rivkin, A. S.; Volquardsen, E. L.; Clark, B. E. (2006). "The surface composition of Ceres:Discovery of carbonates and iron-rich clays" (PDF). Icarus 185 (2): 563–567. Bibcode 2006Icar..185..563R. doi:10.1016/j.icarus.2006.08.022. Atjaunināts: 2007-12-08.
  9. Menzel, Donald H.; and Pasachoff, Jay M. A Field Guide to the Stars and Planets (2nd izd.). Boston, MA : Houghton Mifflin, 1983. 391. lpp. ISBN 978-0-395-34835-2.
  10. APmag and AngSize generated with Horizons (Ephemeris: Observer Table: Quantities = 9,13,20,29) Veidne:WebCite
  11. Li, Jian-Yang; McFadden, Lucy A.; Parker, Joel Wm. (2006). "Photometric analysis of 1 Ceres and surface mapping from HST observations". Icarus 182 (1): 143–160. Bibcode 2006Icar..182..143L. doi:10.1016/j.icarus.2005.12.012. Atjaunināts: 2007-12-08.
  12. Angelo, Joseph A., Jr. Encyclopedia of Space and Astronomy. New York : Infobase, 2006. 122. lpp. ISBN 0-8160-5330-8.
  13. Saint-Pé, O.; Combes, N.; Rigaut F. (1993). "Ceres surface properties by high-resolution imaging from Earth". Icarus 105 (2): 271–281. Bibcode 1993Icar..105..271S. doi:10.1006/icar.1993.1125.
  14. Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
  15. 1 Ceres
  16. Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape
  17. Dawn spacecraft gets an eyeful of dwarf planet Ceres
  18. JPL/NASA. «What is a Dwarf Planet?». Jet Propulsion Laboratory, 2015-04-22. Skatīts: 2022-01-19.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]