Debrecena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Debrecen
HajduBiharCounty.gif Coa Hungary Town Debrecen.svg
Iedzīvotāji (2006) 204 387
Rakstos 1235 .g
Meģe(Megye) Hajdū-Biharas meģe
Mājaslapa http://www.debrecen.hu/
Debrecenas centrs

Debrecena (ungāriski - Debrecen) - pilsēta Ungārijas dienvidos Ālfelda (Lielā Ungārijas līdzenuma) vidū. Otrā lielākā Ungārijas pilsēta.

Kaut arī par Debrecenu ir teikts "kuram varēja ienākt prātā dibināt pilsētu karsta līdzenuma vidū bez pieejas pie ūdeņiem ?", Debrecena jau gadsimtiem ir svarīgs Ungārijas kultūras, tirdzniecības un ekonomikas centrs.

Vēsturiski Debrecena ir svarīgs Ungārijas kalvinisma centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta veidojusies no vairākiem ciematiņiem, un rakstos pirmoreiz minēta 1235.gadā.

1361.gadā Ungārijas karalis Lajošs I deva pilsētai ierobežotas pašvaldības tiesības.

Reformācijas laikā Debrecenas iesauka bija "Kalvinistu Roma", jo gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji pievērsās kalvinismam.

1693.gadā Leopolds I piešķīra Debrecenai impērijas brīvpilsētas statusu. 1715.gadā pilsētā atgriezās katoļi, uzceļot šeit baznīcu. Šajā laikā pilsētā darbojās Kalvinistu koledža, kurā mācījās daudzi ievērojami ungāru zinātnieki un dzejnieki.

Īsu brīdi 1849.gadā Debrecena kļuva par Ungārijas galvaspilsētu, kad 14.aprīlī Lajošs Košuts Debrecenas protestantu katedrālē pasludināja Ungārijas neatkarību no Austrijas.

2.pasaules kara laikā pilsēta tika stipri izpostīta, jo 1944.gada oktobrī pilsētas apkārtnē notika Debrecenas kauja starp PSRS un vācu, ungāru karaspēku - pēdējā lielā padomju armijas neveiksme karā.