Degu dzimta
| Degu dzimta Octodontidae (Waterhouse, 1839) |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Degu (Octodon degus) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām. Degu dzimtas dzīvnieki dzīvo tikai Dienvidamerikas dienvidrietumos. Dzimtā ir 13 sugas, kas iedalās 9 ģintīs. Vispopulārākā suga ir degu (Octodon degus).
Zinātniskais vārds "octodont", kas nozīmē "astoņi", ir cēlies no veida, kā šiem grauzējiem nodilst zobi, nodilums atgādina ciparu 8.
Satura rādītājs |
Izskats un ieradumi [izmainīt šo sadaļu]
Degu dzimtas dzīvnieki ir vidēji lieli, to ķermeņa garums variē no 12 - 20 cm. Tiem ir biezi, mīksti kažoki, kas parasti ir brūnā krāsā, pavēderes bieži ir gaišākas. Lielākā daļa degu dzimtas dzīvnieku ir nakts dzīvnieki. Tie ir sociāli, veido lielas grupas un dzīvo alās. Degu dzimtas dzīvnieki ir izteikti veģetārieši, tie ēd dažādus augus, saknes, gumus, kaktusus[1].
Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
Ir zinātnieki, kas uzskata, ka degu dzimta būtu jāiedala zaķveidīgo kārtā (Lagomorpha), tomēr padziļināti pētījumi nav apstiprinājuši šo pieņēmumu. Senākā literatūrā tukotuko dzimta (Ctenomyidae) tiek iedalīta degu dzimtā kā apakšdzimta, tomēr mūsdienās tā tiek uzskatīta kā pastāvīga grauzēju kārtas dzimta. Degu dzimtā, balstoties uz DNS pētījumiem, pavisam nesen ir izdalītas 2 jaunas ģintis: Čalčaleros viskačas žurkas (Salinoctomys) un zeltainās viskačas žurkas (Pipanacoctomys)[2][3].
- Degu dzimta (Octodontidae)
- ģints Klinšu žurkas (Aconaemys)
- Čīles klinšu žurka (Aconaemys fuscus)
- Portera klinšu žurka (Aconaemys porteri)
- Seidža klinšu žurka (Aconaemys sagei)
- ģints Degu ģints (Octodon)
- Bridžesa degu (Octodon bridgesi)
- Degu (Octodon degus)
- Mēneszobu degu (Octodon lunatus)
- Klusā okeāna degu (Octodon pacificus)
- ģints Kalnu degu (Octodontomys)
- Kalnu degu (Octodontomys gliroides)
- ģints Kalnu viskačas žurkas (Octomys)
- Kalnu viskačas žurka (Octomys mimax)
- ģints Zeltainās viskačas žurkas (Pipanacoctomys)
- Zeltainā viskačas žurka (Pipanacoctomys aureus)
- ģints Čalčaleros viskačas žurkas (Salinoctomys)
- Čalčaleros viskačas žurka (Salinoctomys loschalchalerosorum)
- ģints Koruro (Spalacopus)
- Koruro (Spalacopus cyanus)
- ģints Līdzenumu viskačas žurkas (Tympanoctomys)
- Līdzenumu viskačas žurka (Tympanoctomys barrerae)
- ģints Klinšu žurkas (Aconaemys)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Bishop, Ian (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 702. ISBN 0-87196-871-1
- ↑ Gallardo, M. H. et al. (2004). Whole-genome duplications in South American desert rodents (Octodontidae). Biological Journal of the Linnean Society, 82, 443-451
- ↑ Opazo, J. C. (2005). A molecular timescale for caviomorph rodents (Mammalia, Hystricognathi). Molecular Phylogenetics and Evolution, 37, 932-937
