Dofamīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dofamīns
Dopamine2.svg
Dopamine-3d-CPK.png
Dofamīna struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi dopamīns,
2-(3,4-dihidroksifenil)-etilamīns,
3-hidroksitiramīns
CAS numurs 51-61-6
Ķīmiskā formula C8H11NO2
Molmasa 153,18 g/mol
Blīvums 1260 kg/m3
Kušanas temperatūra 128 °C
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 60,0 g/100 ml

Dofamīns ir samērā vienkārša kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajos procesos. Dofamīns ir radniecisks pirokatehīna (katehola) atvasinājumam dihidroksifenilalanīnam (DOFA; angliskais saīsinājums DOPA). To ķīmiski var uzskatīt par DOFA, kas zaudējis karboksilgrupu, t.i. ir aminoskābei atbilstošais amīns — no tā cēlies nosaukums "dofamīns" vai "dopamīns". Smadzenēs dofamīns darbojas kā neiromediators. Cilvēka smadzenes izmanto piecus zināmus dofamīna receptoru veidus, kam ir doti nosaukumi D1, D2, D3, D4 un D5.

Dofamīns ir atbildīgs par atalgojuma sistēmas aktivizēšanu smadzenēs. Katrs atalgojums paaugstina dofamīna pārsūtīšanas līmeni smadzenēs; daudzas spēcīgu atkarību izraisošas vielas, it īpaši stimulanti, kā kokaīns un metamfetamīns, tieši iedarbojas uz dofamīna sistēmu. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar ekstravertu personību dofamīna līmenis smadzenēs ir augstāks nekā cilvēkiem ar introvertu personību. Daudzi zināmi nervu sistēmas traucējumi tiek saistīti ar dofamīna sistēmas disfunkciju. Tādas ir, piemēram, Pārkinsona slimība, šizofrēnija un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms.

Dofamīna hidrohlorīda preparāts

Dofamīns ir pieejams kā intravenozas zāles, kas iedarbojas uz simpātisko nervu sistēmu. Tās rada tādus efektus kā pastiprinātu sirdsdarbību un paaugstinātu asinsspiedienu. Tā kā dofamīns nespēj šķērsot asins-smadzeņu barjeru, tad tas, ievadīts intravenozi, uz centrālo nervu sistēmu neiedarbojas.