Dzelzsdivīzija

Rietumarmijas Dzelzsdivīzijas parāde 1919. gada 1. septembrī.

Vācijai pakļautā karaspēka kontrolēta teritorija 1919. gada aprīlī. Dzelzs divīzija taktiskā ziņā bija pakļauta bijušās 8. armijas VI.Rezerves korpusam.

Rietumarmijas Dzelzs divīzijas artilēristu vienība ar savu kaujas karogu pēc demobilizācijas 1920. gadā.

Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem. Tā bija pazīstamākā vācu brīvkorpusu daļa un viena no labāk apmācītajām un kaujasspējīgākajām karaspēka daļām Baltijā 1919. gadā. Tās komandieris bija majors Jozefs Bišofs un tā sastāvēja no trīs kājnieku pulkiem, jātnieku pulka, artilēristiem ar 32 lielgabaliem, kā arī speciālās vienības.

Izveidošana

Dzelzsbrigāde

1918. gada 29. novembrī Veimāras republikas pilnvarotais pārstāvis Augusts Vinnigs un vācu kareivju centrālā padome piespieda vācu 8. armijas vadību dot atļauju izveidot brigādi no 8. armijas karavīriem. Līdz 9. decembrim brigādē bija pieteikušies 1500 vācu karavīri no aptuveni 100-150 tūkstošiem 8. armijas karavīru. 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība sagatavoja jaunu līgumu ar Augustu Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu Latvijas armijā, apņemoties vācu brīvprātīgajiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret lieliniekiem piešķirt Latvijas pilsonību un zemi. Acīmredzot uz šī līguma pamata Rīdigers fon der Golcs no Vācijas kara ministra Noskes bija saņēmis atļauju no Vācijā esošajiem, kā arī no 8. armijas demobilizācijai pakļautajiem kareivjiem vervēt brīvprātīgos algotņus. Līdz 1919. gada aprīļa mēnesim Kurzemē bija sapulcināti apmēram 6000 vācu brīvprātīgo. No šiem karavīriem tika izveidota Gvardes rezerves brigāde un Dzelzsbrigāde, kas taktiskā ziņā bija pakļautas Vācijas armijas 6. rezerves korpusa štābam.

Dzelzsdivīzija

Pēc sakāves Cēsu kaujās 1919. gada 26. jūnijā Dzelzsdivīzija pārgāja Latvijas Pagaidu valdības (A.Niedras kabinets) pakļautībā — divīzijas personālsastāvs nezaudēja savu Vācijas pavalstniecību, apgāde un algas palika Vācijas armijas ziņā.

Pēc 3. jūlijā noslēgtā Strazdumuižas pamiera noteikumiem sakautajiem vācu spēkiem nekavējoties bija jāpārtrauc jebkāda kara darbība, izņemot cīņu pret Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā arī jāatstāj Rīga (tuvākajā laikā arī pārējā Latvijas teritorija). Tā vietā 21. septembrī Dzelzsdivīzija iekļāvās jaunizveidotajā Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā.

Dzelzdivīzijas sastāvs (1919. gada 20. maijā)

Kājnieku pulki

• 1. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.), komandieris majors fon Losovs (von Lossow)
• 2. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.), komandieris majors fon Kleists
• 3. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III., Kurländisches Jäger—Bataillon, MG—Scharfschützen—Abteilung Petersdorff), komandieris hauptmanis Pensgens (Poensgen)

Kavalērijas pulks

• Kurländisches Kavallerie—Regiment, komandieris majors grāfs fon Kanics (von Kanitz)

Artilērija

• Artillerie—Kommandeur (I.—III., Freiwilligen Fußartillerie—Bataillon des I. Armeekorps), komandieris majors Siksts fon Arnims

Sapieru daļas

• Pionier—Kompanie 425
• 1. Pionier—Kompanie

Dzelzceļu nodaļa

• Eisenbahn—Betriebs—Kompanie
• 1. Minenwerfer—Zug

Aviācijas nodaļa

• Flieger—Abteilung 427

Sakaru daļas

• Eiserne Divisions—Nachrichten—Kommandeur
• Eiserne Divisions—Fernsprech—Abteilung
• Eiserne Divisions—Funker—Abteilung
• Abhörstelle

Autotransporta nodaļas

• Panzerwagen—Abteilung des Gouvernement Libau
• Divisions—Kraftwagen—Kolonne 097
• Fuhrpark—Kolonne Werner
• Fuhrpark—Kolonne Körner

Pārtikas daļas

• Feldschlächterie—Abteilung
• Feldbäckerie—Kolonne 1208

Zirgu lazarete

• Freiwilligen Pferdelazarett 603

Remonta depo

• Remonte—Depot

Lauka lazarete

• Freiwilligen Feldlazarett
• Krankentransports—Abteilung

Lauka pasts

• Deutsche—Feldpost 383

Apsardze

• Polizei—Kompanie
• 1. Bahnschutz—Kompanie (Eisenbahn—Kompanie Mitau)
• Eisenbahn Gendarmerie—Trupp (mounted)

Bruņuvilciens

• Panzerzug V
• Behelfsmäßig Panzerzug

Noliktavas

• Geräte—Depot
• Verpflegung Magazin
• Munitions—Depot
• Bekleidung—Depot

Dzelzdivīzijas sastāvs Bermonta-Avalova pakļautībā (1919. gada 25. oktobrī)

Komandieris: majors Jozefs Bišofs, ģenerālštāba virsnieks: hauptmanis Bīze (Biese)

Kājnieku pulki

• 1. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.): Major von Lossow
• 2. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—IV.): Major von Bomhard
• 3. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III., MG—Bataillon): Hauptmann Kiewitz
• Kurländisches Jäger—Battalion: Oberleutnant Büchner
• MG—Scharfschützen—Abteilung 1

Kavalērijas pulks

• Kurländisches Kavallerie—Regiment (1.—5.): Major Graf von Kanitz

Artilērija

• Artillerie—Kommandeur: Major Sixt von Arnim
  • Kurländisches Feldartillerie—Regiment (I.—III.)
  • Kurländisches Fußartillerie—Bataillon (Batterie Baden & Zug Feuerherd)

Sapieru daļas

• Kommandeur der Pioniere: Hauptmann Damitz
  • 1. Kompanie
  • 2. Kompanie
  • Brücken—Bau—Abteilung
  • Brücken—Train

Dzelzceļu nodaļa

• Eisenbahn—Betriebs—Kompanie

Aviācijas nodaļa

• Flieger—Abteilung 429

Sakaru daļas

• Divisions—Nachrichten—Kommandeur
  • Divisions—Fernsprech—Abteilung
  • Divisions—Funker—Abteilung
  • Abhörstelle

Autotransporta nodaļas

• Panzerwagen—Abteilung
• Divisions—Kraftwagen—Kolonne 097

Apgādes štābs

• Staffelstab der Eiserne Division: Rittmeister von der Lancken
  • Fuhrpark—Kolonne Werner
  • Fuhrpark—Kolonne Körner
  • Feldschlächterie—Abteilung
  • Feldbäckerie—Kolonne 1208
  • Pferdelazarett
  • Pferde—Depot
  • Feldlazarett 1201
  • Freiwilligen Feldlazarett 130
  • Krankentransports—Abteilung 201

Apsardze

• Polizei—Bataillon: Hauptmann Fuhrmann
• Bahnschutz—Kompanie (Eisenbahn—Kompanie Mitau)
• Eisenbahn Gendarmerie—Trupp

Upju flotile

• Fluß—Flottille

Noliktavas

• 2. Wirtschafts—Kompanie
• Munitions—Depot
• Geräte—Depot
• Bekleidung—Depot
• Proviant—Amt
• Ersatz—Depot: Major Goez

Deviņas komandantūras

• Ortskommandanturen (I—IX)

Ārējās saites

• Izraksts no Jozefa Bišofa pavēles dzelzsdivīzijai par pāriešanu Andrieva Niedras valdības dienestā.

Literatūra

• J.Bischoff. Die letzte Front. Geschichte der Eisernen Division im Baltikum, 1919. Berlin, 1935