Eglāju samtenis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eglāju samtenis
Pararge aegeria (Linnaeus, 1758)
Eglāju samtenis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Dzimta Raibeņu dzimta (Nymphalidae)
Apakšdzimta Samteņu apakšdzimta (Satyrinae)
Cilts Palmu samteņu cilts (Elymniini)
Ģints Eglāju samteņi (Pararge)
Suga Eglāju samtenis (P. aegeria)

Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu. Ārpus Eiropas tas mājo arī Atlasa kalnos Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos līdz Urālu kalnu centrālajai daļai.[1] Latvijā eglāju samtenis ir diezgan bieži sastopams tauriņš visā valsts teritorijā. Tas mājo mežmalās, mežos, gar stigām un ceļmalās.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spārnu apakšpuse
Kāpurs ir gaiši zaļš ar blāvākām garenjoslām

Eglāju samtenis ir vidēji liels dienas tauriņš, kura spārnu izplētums ir 35 - 45 mm.[3] Tā spārni ir tumši brūni gan no virspuses, gan apakšpuses. Virspusē uz priekšspārniem ir gaiši plankumi, kas var būt, sākot ar oranžu toni un beidzot ar krēmīgi baltu.[4] Uz aizmugurējiem spārniem gaišie plankumi veido rindu gar spārna malu. Aizmugurējā spārna trīs plankumu centrā ir tumšs punkts vai tumšs gredzens ar gaišu punktu vidū, veidojot dekoratīvas, gredzenveida actiņas, bet priekšpārna stūrī ir tikai viena šāda dekoratīva actiņa. No apakšas spārniem nosacīti ir identisks raksts ar virspusi, vienīgā atšķirība ir tā, ka no apakšpuses krāsas nav tik kontrastainas. Turklāt aizmugurējo spārnu raibumi ir samērā tumši un izplūduši.[3] Kāpuri ir gaiši zaļi ar blāvām, smalkām garenjoslām. Tie ir labi maskēti un grūti pamanāmi uz graudzāļu stiebriem.[1]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aukstās dienās eglāju samteņi slēpjas eglītēs vai citos skujkokos
Saulainās dienās tēviņš jau no paša rīta, gaidot mātīti, ieņem saules apspīdētu novērošanas laukumiņu

Eglāju samtneis ir tipiska mežu tauriņu suga, kas izvēlas mitras vietas. To var novērot mežos, mežmalās, nelielās mežu laucītēs un stigās. Pļavās to var novērot apmākušās dienās, kad citi tauriņi nelido.[1] Pieaugušie tauriņi galvenokārt barojas ar laputu izdalījumiem, izvēloties laputis, kas mājo uz ozolu, ošu un lazdu lapām.[1] Naktīs un aukstās dienās eglāju samteņi slēpjas krūmos, eglītēs un citu skujkoku zaru biezoknī.[1] Kāpurs dzīvo uz dažādām graudzālēm, barojoties ar jaunākām, mīkstākām lapām. Iecienītākie augi ir parastā kamolzāle, ložņu vārpata, mīkstā meduszāle, villainā meduszāle, izplestā ēnsmilga un birztalas skarene.[1]

Tēviņu savstarpējās cīņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eglāju samteņu tēviņiem ir ieradums saulainās dienās ieņemt kādu savu, īpašo apmešānās vietu uz kāda saules apspīdēta koka stumbra, zara vai lapām. Izvēlētā vieta ir apmēram koka lapas lielumā. No šī laukumiņa tēviņš vēro apkārtni un gaida, kad garām lidos mātīte. Tā kā saules gaisma mežā nomainās, katram tēviņam ir vairākas apmešānās vietas. Katrs tēviņš aizstāv savu iecienīto vērošanas laukumiņu un, ja divi tēviņi satiekas, sākas nosacīta cīņa, abiem spirālveidā lidojot vienam ap otru līdz pat koku galotnēm. Šāds lidojums demonstrē katra indivīda spēku un izveicību, kā arī, iespējams, šādi tēviņi sūta viens otram arī smaržu vēstis.[1] Pēc lidošanas sacensībām uzvarētājs ieņem iekāroto novērošanas vietu. Novērojumos noskaidrojies, ka visbiežāk uzvar laukumiņa iepriekšējais saimnieks. Reizēm savstarpējā cīņā ilgst vairākas minūtes, īpaši, ja abi tēviņi uzskata, ka tiem abiem ir tiesības uz saulaino laukumiņu.[1] Daži tēviņi izvēlas atšķirīgu taktiku matites meklējumos. Tie lido pa mežu, meklējot mātītes. Novērojumos noskaidrojies, ka tēviņi, kuriem uz aizmugurējo spārnu virspuses ir 4 raibumi, visbiežāk izvēlas sēdēt uz saulaina koka stumbra, bet tie, kuriem uz spārniem ir 3 raibumi, biežāk lidinās pa mežu.[1] Eglāju samteņi vienmēr noreaģē uz citiem eglāju samteņiiem, bet nepievērš uzmanību citām tauriņu sugām. Kad tēviņam garām lido mātīte un tai tēviņš šķiet pievilcīgs, tā nosēžas netālu uz kādas koka lapas un izpleš spārnus.[1]

Dzīves cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadā eglāju samtenim ir divas paaudzes, bet iespējams, ka siltās vasarās arī trīs paaudzes.[1] Ikviens kāpurs, kas saņem 12 un vairāk stundas saules gaismas, iekūņojas un kļūst par pieaugušo rauriņu tajā pašā sezonā. Tie, kas saņem mazāk gaismas, pārzieno vai nu kāpura stadijā, vai kūniņas.[1] Pieaugušie tauriņi Latvijā parādās maijā un lido līdz jūnijam.[2] Pirmās paaudzes tauriņi pārklājas ar otrās paaudzes tauriņiem, kas lido no jūnija līdz augustam. Tauriņa mūžs ir apmēram 7 - 20 dienas.[1] Olas mātīte var izdēt vai nu uz graudaugu lapām, olas "pielīmējot" lapu apakšā, vai lidojot pāri pļavai un vienlaicīgi dējot.[1] Olas mātīte dēj noēnotā vietā zem kokiem vai krūmiem. Kāpuri izšķiļas apmēram pēc vienas nedēļas. Lielākā daļa tauriņu kāpuru barojas naktīs, bet eglāju sateņu kāpuri barojas dienas laikā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas. Lietuvos dieniniai drugiai. Kaunas: Lututė, 2004. ISBN 9955-575-41-7

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]