Pāriet uz saturu

Engures pilskalns

Vikipēdijas lapa
Engures pilskalns
Engures pilskalna upes puse
Engures pilskalns (Latvija)
Engures pilskalns
Engures pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Engures pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas 57°09′54.3″N 23°13′42.8″E / 57.165083°N 23.228556°E / 57.165083; 23.228556Koordinātas: 57°09′54.3″N 23°13′42.8″E / 57.165083°N 23.228556°E / 57.165083; 23.228556
Oficiālais nosaukums: Engures pilskalns
Aizsardzības numurs 2283
Vērtības grupa Reģiona nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Engures pilskalns (arī Marijas, Baznīcas kalns) atrodas Tukuma novada Engures pagastā.

Baznīcas kalns ir apkārtnē norobežots, vecām priedēm apaudzis kāpveida izcēlums, kuru Z pusē ieloko Engures upe, kas, tuvojoties ietekai jūrā, kļūst visai plaša. Kalna malās un nogāzēs ir daudzas raktas bedres un izbrukumi; D pakājē ir ierakti vairāki no akmens mūrēti vecie zivju pagrabi. Baznīcas kalnam nav īsta plakuma; esošais ir neliels un neizlīdzināts. Līdzās nosacīti galvenjam plakumam ir vēl citas atsevišķas kalna virsotnes jeb izcēlumi. Kopumā Baznīcas kalns, lai arī norobežots, tomēr ir visai izplūdis, paaugsts, kāpveidīgs, tam nav senu reljefa pārveidojumu, tā iespējamā sakrālā nozīme ir neskaidra un, iespējams, nenozīmīga, jo kalns vairāk iekļaujas senās ostas un tās apkārtnes kompleksā, nekā būtu uzlūkojams par senu svētvietu. Tai pat laikā par Baznīckalnu pierakstīts samērā daudz teiku: par kalnā nogrimušu pili, par kalponi Mariju, kas, vizinoties no kalna ar ragaviņām, ielūza ledū un noslīka, par pagrabu zem kalna, kur ieslēgta barona meita kopā ar zviedru virsnieku u. c. Baznīcas kalna D pusē, palejā ir mazdārziņi, jūras pusē Engures upes paplašinājums, kas tiek uzskatīts par Engures seno ostas vietu.[1]

„Engurē pie nelielas upītes atrodas kalns, kas tiek saukts par Marijas kalnu. Uz Marijas kalna atradusies pils. Pilī dzīvojusi ķēniņa meita Marija. Reizi pils nogrimusi ar visu ķēniņieni. No ķēniņienes vārda arī kalns būs dabūjis savu nosaukumu. Vēl tagad kalna vienā pusē var redzēt izraktas bedres. Pa pasaules kara laiku daži pārdrošnieki rakuši šo kalnu un atraduši daudzas durvis un dažas atslēgas. Bet rakšana tika apturēta. Bedrē ved vairākas ejas. Ejas ir aizbirušas. Vakaros pēc saules rieta redz iznākam garus no durvju puses. Cits redzējis šo garu putna veidā, kurš lidinājies kalnam visapkārt, līdz kamēr pazudis kādā ejā.” (Latvijas Folkloras krātuve (LFK) pa2 828, 18693. Pier. M. Poča Rg. Skolot. inst. 1934. Stāstījis: Antonija Gricmane Tk.)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]