Engures pilskalns

Engures pilskalns
Engures pilskalna upes puse
Engures pilskalns
Atrašanās vieta	Engures pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas	57°09′54.3″N 23°13′42.8″E
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Engures pilskalns
Aizsardzības numurs	2283
Vērtības grupa	Reģiona nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Engures pilskalns (arī Marijas, Baznīcas kalns) atrodas Tukuma novada Engures pagastā.

Baznīcas kalns ir apkārtnē norobežots, vecām priedēm apaudzis kāpveida izcēlums, kuru Z pusē ieloko Engures upe, kas, tuvojoties ietekai jūrā, kļūst visai plaša. Kalna malās un nogāzēs ir daudzas raktas bedres un izbrukumi; D pakājē ir ierakti vairāki no akmens mūrēti vecie zivju pagrabi. Baznīcas kalnam nav īsta plakuma; esošais ir neliels un neizlīdzināts. Līdzās nosacīti galvenjam plakumam ir vēl citas atsevišķas kalna virsotnes jeb izcēlumi. Kopumā Baznīcas kalns, lai arī norobežots, tomēr ir visai izplūdis, paaugsts, kāpveidīgs, tam nav senu reljefa pārveidojumu, tā iespējamā sakrālā nozīme ir neskaidra un, iespējams, nenozīmīga, jo kalns vairāk iekļaujas senās ostas un tās apkārtnes kompleksā, nekā būtu uzlūkojams par senu svētvietu. Tai pat laikā par Baznīckalnu pierakstīts samērā daudz teiku: par kalnā nogrimušu pili, par kalponi Mariju, kas, vizinoties no kalna ar ragaviņām, ielūza ledū un noslīka, par pagrabu zem kalna, kur ieslēgta barona meita kopā ar zviedru virsnieku u. c. Baznīcas kalna D pusē, palejā ir mazdārziņi, jūras pusē Engures upes paplašinājums, kas tiek uzskatīts par Engures seno ostas vietu.

„Engurē pie nelielas upītes atrodas kalns, kas tiek saukts par Marijas kalnu. Uz Marijas kalna atradusies pils. Pilī dzīvojusi ķēniņa meita Marija. Reizi pils nogrimusi ar visu ķēniņieni. No ķēniņienes vārda arī kalns būs dabūjis savu nosaukumu. Vēl tagad kalna vienā pusē var redzēt izraktas bedres. Pa pasaules kara laiku daži pārdrošnieki rakuši šo kalnu un atraduši daudzas durvis un dažas atslēgas. Bet rakšana tika apturēta. Bedrē ved vairākas ejas. Ejas ir aizbirušas. Vakaros pēc saules rieta redz iznākam garus no durvju puses. Cits redzējis šo garu putna veidā, kurš lidinājies kalnam visapkārt, līdz kamēr pazudis kādā ejā.” (Latvijas Folkloras krātuve (LFK) pa2 828, 18693. Pier. M. Poča Rg. Skolot. inst. 1934. Stāstījis: Antonija Gricmane Tk.)

• 
  Pilskalna 3D modelis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Engures pilskalns.
• Engures pilskalns
• www.senvietas.lv