Envisat

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Envisat
Envisat modelis
Envisat modelis
KA veids Zemes novērošanas pavadonis
Organizācija: Eiropas kosmosa aģentūra (ESA)
Starta datums 01.03.2002. 01:07 UTC
Starta vieta Kuru ELA-3 Karogs: Gviāna Gviāna
Nesējraķete Ariane 5G
Aktivitātes beigas 08.04.2012.
NSSDC ID 2002-009A
Tīmekļa vietne ESA Envisat
Masa 8211 kg
Enerģija saules baterijas 3,8 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Slīpums 98,6°
Periods 100,6 min
Apogejs 791 km
Perigejs 785 km

Envisat (no angļu: Environmental Satellite — "Vides pavadonis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadonis, kas palaists 2002. gada martā. Ar to tika pētīts atmosfēras ķīmiskais sastāvs, ozona slānis, okeāni (temperatūra, krāsa, bangas un bioloģija), hidroloģija (mitrums, plūdi), lauksaimniecības un koku kultūras, dabas postījumi, sniegs un ledus, veikta ciparu augstumu modelēšana, atmosfēras dispersijas modelēšana (piesārņojums), kartēšana, mērīts Zemes virsmas augstums, novērota kuģu satiksme. 2012. gada aprīlī zaudēti sakari ar to.

Instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Envisat uzņemta Latvijas un Igaunijas teritorija 2011. gada 3. novembrī
  • MERIS (MEdium Resolution Imaging Spectrometer) — "Vidējas izšķirtspējas spektrometrs" mēra Zemes atstarotspēju Saules spektra joslā (390 līdz 1040 nm) un sūta uz zemes stacijām 15 spektra joslas. Izgatavots Cannes Mandelieu Kosmosa centrā.
  • AATSR (Advanced Along Track Scanning Radiometer) — pasīvais radiometrs mēra jūras virsmas temperatūru redzamajā un infrasarkanajā spektrā. Sekundārie uzdevumi — vides parametru novērošana (ūdens saturs, biomasa, veģetācijas veselība un augšana). AATSR priekšteči bija instrumenti ATSR1 un ATSR2, kurus uzstādīja pavadoņos ERS-1 un ERS-2.
  • SCIAMACHY (SCanning Imaging Absorption spectroMeter for Atmospheric CHartographY) — spektrometrs mēra un salīdzina Saules izstaroto gaismu ar to, kuru atstaro un izklīdina Zemes atmosfēra ultravioletajā, redzamajā un infrasarkanajā spektrā (240 — 2380 nm) vidējā spektrālā izšķirtspējā (0,2 — 1,5 nm). Tas dod informāciju par atmosfēras sastāvu, aerosoliem un mākoņiem.
  • DORIS (Doppler Orbitography and Radiopositioning Integrated by Satellite) — nosaka pavadoņa atrašanās vietu ar precizitāti līdz 10 cm.
  • GOMOS (Global Ozone Monitoring by Occultation of Stars) — novēro zvaigznes caur Zemes atmosfēru un pēc to krāsas izmaiņām var spriest par gāzu, piemēram, ozona, daudzumu 20 līdz 80 km augstumā.
  • MIPAS (Michelson Interferometer for Passive Atmospheric Sounding) — Furjē transformācijas infrasarkanais spektrometrs, kas stratosfērā mēra temperatūru, spiedienu un gāzu daudzumu.
  • ASAR (Advanced Synthetic Aperture Radar) — radars, kas darbojas C joslā un var noteikt Zemes virsmas augstumu ar submilimetru precizitāti

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Envisat tika palaists 2002. gada 1. martā 01:07 UTC ar nesējraķeti Ariane 5G no starta laukuma ELA-3 Gviānas kosmiskajā centrā Kurū, Franču Gviānā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka pavadonis darbosies līdz 2007. gadam, bet pēc tam misija tika pagarināta. 2010. gadā tika pazemināta orbīta, lai pamazinātu degvielas patēriņu. Bija plānots darbs vēl vismaz līdz 2013. gadam, kad tiktu palaists pirmais no Sentinel pavadoņiem.[1]

Sakari ar Envisat tika zaudēti 2012. gada 8. aprīlī.[1][2] ESA formāli par Envisat misijas beigām paziņoja 9. maijā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Flagship Envisat satellite stops communicating STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2012-04-12 (angliski)
  2. Envisat services interrupted European Space Agency, 2012-04-12 (angliski)
  3. ESA declares end of mission for Envisat (angliski). ESA (2012-05-09).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]