Mikroviļņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mikroviļņu raidītajs Jaunzēlandē

Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (1GHz - 300GHz) (pēc citiem datiem 1m - 1 mm (300MHz - 300GHz)). Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem. Starojums ar augstāku frekvenci ir infrasarkanie stari. Starojumu ar frekvencēm virs 300GHz stipri absorbē zemes atmosfēra un izgatavot šādu frekvenču uztvērējus ir bijis visai problemātiski.

Mikroviļņu raidītāji un uztvērēji ir līdzīgi radioviļņu raidītājiem un uztvērējiem, tomēr konstrukciju ietekmē tas, ka viļņa garums ir samērojams ar komponentu izmēriem. Mikroviļņu raidītāju lampas satur rezonanses kontūru un spēj darboties tikai šaurā frekvenču joslā, atšķirībā no radioraidītāju lampām.

Mikroviļņus lieto datu komunikācijām (3G mobilo telefonu tīkli (UMTS Latvijā darbojas 2100MHz frekvencē), bezvadu datortīkli (802.11b un g - 2400-2480MHz, 802.11a - 5GHz, bluetooth - 2400MHz). Satelītkomunikācijām (satelīttelevīzijai) vienmēr ir lietoti mikroviļņi, jo tur vienmēr ir tieša redzamība, frekvencēs ~1-170GHz.) Mikroviļņus (2400MHz) lieto arī mikroviļņu krāsnīm. Mikroviļņus sākumā lietoja radariem (un lieto joprojām), jo ar mazāku viļņa garumu var sasniegt labāku izšķirtspēju. Liela daļa mikroviļņu tehnoloģiju pirmo reizi tika izveidotas tieši radaru vajadzībām (un vēlāk piemērotas citiem mērķiem).