Gviāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gviāna
Guyane
—  Francijas aizjūras departaments  —
Flag of Gviāna
Karogs
Coat of arms of Gviāna
Ģerbonis
French Guiana in France.svg
Administratīvais centrs Kajenna
Valsts Karogs: Francija Francija
Platība 
 - Kopējā 83 534 km²
Iedzīvotāji (2013. gada janvārī)
 - Kopā 250 109
 - Blīvums 3/km²
Laika josla GFT (UTC-3)
Interneta domēns .gf

Gviāna (franču: Guyane, izrunā: [ɡɥijan]), nereti Franču Gviāna (Guyane française, izrunā: [ɡɥijan fʁɑ̃sɛz]), ir Francijas reģions un aizjūras departaments Dienvidamerikā. Tā austrumos un dienvidos robežojas ar Brazīliju, bet rietumos — ar Surinamu. Ziemeļos un ziemeļaustrumos Gviānu apskalo Atlantijas okeāns. Tā ir vienīgā Francijas un Eiropas Savienības teritorija Dienvidamerikā. Gviānas administratīvais centrs ir Kajenna.

Gviāna ir ne tikai lielākais, bet arī vismežainākais Francijas departaments, jo 96% Gviānas platības klāj ekvatoriālie meži. Gviānā atrodas Eiropas Kosmosa aģentūras galvenais kosmodroms — Gviānas kosmiskais centrs.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Gviāna ir atvasināts no vietējo iedzīvotāju runātā dialekta guanao, kurā GUAI nozīmē "vārds", bet YANA ir noliegums, tādējādi Gviāna nozīmē "bez vārda", "tas, ko nevar nosaukt". Citi skaidrojumi ir "tas, ko neuzdrīkstas nosaukt", "svētā zeme".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1499. gadā Gviānas krastos piestāja pirmie eiropieši — spāņi. Viņiem šī zeme neieinteresēja. 1604. gadā Gviānas teritorijā apmetās pirmie franču kolonisti. 17. un 18. gadsimtā teritoriju vairākkārt mēģināja pakļaut Nīderlande un Lielbritānijas Karaliste. Kopš 1817. gadā Gviāna ir Francijas pakļautībā.

17. gadsimta beigās franči Gviānā masveidā ieveda vergus no Āfrikas, kas strādāja plantācijās. Vietējie iedzīvotāji bija atteikušies strādāt franču labā. 1848. gadā Gviānā tika aizliegts izmantot vergus. No 1852. gada līdz Otrā pasaules kara beigām uz turieni no Francijas trimdā nosūtīja valstij nevēlamus cilvēkus un noziedzniekus. 1855. gadā Gviānā tika atrasts zelts, kas izraisīja strīdus par aizjūras reģiona robežām ar Nīderlandei piederošajām teritorijām (mūsdienās Surinama) un Brazīliju. Kādu laiku Gviānā valdīja anarhija un no 1886. līdz 1891. gadam pastāvēja pat pašpasludināta valsts — Neatkarīgā Gviānas republika.

1949. gada 19. martā Gviāna tika pasludināta par Francijas aizjūras departamentu. 1964. gadā Gviāna, jo atrodas tuvu ekvatoram, tika izvēlēta kā vieta, kur būvēt kosmodromuGviānas kosmisko centru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]