Cilvēka anatomija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leonardo Da Vinči studija par cilvēku

Cilvēka anatomija ir mācība par dzīva cilvēka formu un uzbūvi.

Anatomijas galvenās pētīšanas metodes ir:

  • apskate
  • iztaustīšana
  • preparēšana

Cilvēks ir mūsu planētas visaugstāk attīstītais dzīvais organisms. Cilvēks ir domājoša, saprātīga, vertikāli ejoša būtne. Tas nozīmē, ka cilvēkam raksturīgs, normāls ir vertikāls ķermeņa stāvoklis. Vertikālā stāvoklī izšķir divus polus. Augšējā polā ir galvaskauss, šo polu sauc par kraniālo polu. Virzienu, jeb novietojumu uz augšu var saukt par kraniālo virzienu. Otrs pols ir kaudiālais pols, jeb astes pols. Virzienu uz leju sauc par kaudiālo virzienu.

Orgānu sistēmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka ķermenis ir vienots vesels, tā daļas ir savstarpēji saistītas. Atsevišķas daļas sauc par orgāniem. Orgāni ar vienādu funkciju apvienojas orgānu sistēmās. Izšķir:

Nosakot orgānu stāvokli cilvēka organismā, lieto vairākas plaknes un līnijas. Galvenā izejas plakne ir horizontālā plakne. No daudzām iespējamām vertikālām plaknēm lieto tikai divas: frontālo un sagitālo. Visas trīs ir savstarpēji perpendikulāras.

Frontālā plakne - vertikāla plakne, kura tiek vilkta paralēli pierei. Sadala cilvēka ķermeni divās daļās. Uz priekšpusi no frontālās plaknes virziens tiek saukts kā priekšējais virziens (anterior), vai centrālias virziens (ventrālais). Virzienu uz mugurpusi sauc par mugurpuses virzienu (posterior, vai dorsalis).
Sagitālā plakne - vertikāla plakne, kas tiek vilkta perpendikulāri frontālajai plaknei. Sagitālā plakne tiek vilkta no priekšpuses uz mugurpusi (anterior posterior virzienā).

Cilvēka ķermeņa daļas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka ķermeņa daļas: